Latvijas Kamaniņu sporta federācija
Prezidents Atis Strenga
Dzimis 1958. gada 3. oktobrī Siguldā. Mācības uzsācis Inčukalna pamatskolā, turpinājis Murjāņu sporta internātskolā, kur specializējies vieglatlētikā. Studējis LVFKI (tagad — Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija). Bijis Latvijas junioru izlases dalībnieks vieglatlētikā garajās distancēs. Kamaniņu sportam pievērsies 1981. gadā pēc dienesta armijā, kļūstot par fiziskās sagatavotības treneri ASK, bet vēlāk arī Latvijas un PSRS junioru izlasēs. No 1995. līdz 1998. gadam strādājis par Latvijas pieaugušo izlases galveno treneri. Tagad uzņēmējs — SIA ADI kartes valdes priekšsēdētājs.
Latvijas Kamaniņu sporta federācijas prezidents kopš 2000. gada.
SPORTA VEIDI
Kamaniņu sports, tautas kamanas (Latvijā sacensības nenotiek).
KĀPĒC KAMANIŅU SPORTS
Kamaniņu sports ir ļoti ātrs, dinamisks un reizē arī tehnisks. Kaut gan tas nav vienkāršs, ar to iespējams nodarboties jau no bērna gadiem. Kamaniņu sports ir piemērots tiem, kuriem patīk ātrums un adrenalīns.
PĀRSTĀVNIECĪBA STARPTAUTISKAJĀ FEDERĀCIJĀ
Einars Fogelis ir Starptautiskās Kamaniņu sporta federācijas (FIL) viceprezidents, Atis Strenga ievēlēts FIL Sporta komisijā, Kaspars Dumpis ir treneru pārstāvis, bet Andris Šics — sportistu pārstāvis Tehniskajā komisijā. Aivars Kalniņš strādā Jaunatnes, bet Zane Krūze — Medicīnas komisijā.
Juridiskie biedri: 9
Reģistrētie sportisti: 98
Jaunieši līdz 18 gadiem: 85
IZPLATĪBA
Trase atrodas Siguldā, bet Latvijas jaunatnes un junioru izlases sportisti mācās un fiziskās sagatavotības treniņus aizvada Murjāņu sporta ģimnāzijā. Treniņu grupās ir bērni no Siguldas, Ropažiem, Ulbrokas, Saulkrastiem, Rīgas un citām Pierīgas vietām.
LIELĀKIE SASNIEGUMI
Olimpiskajās spēlēs latvieši debitēja 1976. gadā Insbrukā, kur visi iekļuva labāko desmitniekā — astotās vietas izcīnīja Dainis Bremze vieniniekos un kopā ar Aigaru Kriķi divniekos, devītā finišēja Vera Zozuļa, kā arī Rolands Upatnieks un Valdis Ķuzis divniekā. 1980. gadā Leikplesidā par olimpisko čempioni kļuva Vera Zozuļa, bet Ingrīda Amantova izcīnīja bronzas medaļu, astoto vietu izcīnīja Astra Rībena, desmito — Dainis Bremze/Aigars Kriķis. 1984. gadā spēlēs Sarajevā Ingrīda Amantova finišēja ceturtā, Vera Zozuļa — piektā, Juris Eisaks/Einārs Veikša — septītie.
1978. gada pasaules čempionātā Imstas trasē zelta medaļu sieviešu konkurencē guva Vera Zozuļa, bet divnieku ekipāžu konkurencē par čempioniem kļuva Dainis Bremze un Aigars Kriķis. Vera Zozuļa pasaules čempionātos izcīnījusi arī vienu sudraba (1977. gadā) un bronzas medaļu (1981. gadā).
Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijas sportisti visās olimpiskajās spēlēs startējuši visās disciplīnās. 2006. gadā Turīnā Mārtiņš Rubenis Latvijai izcīnīja pirmo medaļu (bronzas) ziemas spēļu vēsturē, septītās vietas guva Anna Orlova (kopumā piedalījusies sešās olimpiskajās spēlēs) un Andris Šics/Juris Šics. 2010. gadā Vankūverā par olimpiskajiem vicečempioniem kļuva Andris un Juris Šici. 2014. gada spēlēs Sočos viņi izcīnīja bronzas godalgas gan divnieku konkurencē, gan pirmo reizi olimpisko spēļu programmā iekļautajā komandu stafetē kopā ar Elīzu Tīrumu (Cauci) un Mārtiņu Rubeni, kam tās bija jau piektās spēles.
Pasaules čempionātos pēc neatkarības atjaunošanas Mārtiņš Rubenis izcīnījis sudraba medaļu vīriešu konkurencē un komandu vērtējumā (2003. gadā Siguldā), kā arī bronzas medaļu vīriešu konkurencē (2004. gadā Nagano). Anna Orlova savu veiksmīgāko pasaules čempionātu arī aizvadīja Siguldā 2003. gadā, kad sieviešu konkurencē bija ceturtā, bet komandu vērtējumā, kurā vēl divniekos startēja Sandris Bērziņš/Zigmārs Berkolds, — otrā. Ekipāža Andris Šics/ Juris Šics 2011. gada pasaules čempionātā divniekiem izcīnīja bronzas medaļu.
Pirms četriem gadiem I Jaunatnes ziemas olimpiskajās spēlēs Insbrukā Riks Kristens Rozītis finišēja sudraba pozīcijā, bet Ulla Zirne kāpa uz goda pjedestāla trešā pakāpiena.
Siguldā regulāri notiek Pasaules kausa izcīņas posmi, kā arī pasaules un Eiropas čempionāti.
TUVĀKIE MĒRĶI
Mūsu sportistiem sekmīgi aizvadīt Jaunatnes ziemas olimpiskās spēles Lillehammerē un 2018. gada olimpiskās spēles. Vēlamies nostiprināt kamaniņu sporta jaunatnes sistēmu Latvijā, nodrošinot labākus treniņapstākļus augstu rezultātu sasniegšanai. 2017. gadā organizēsim kārtējo pasaules junioru čempionātu Siguldas trasē. 2018. gadā ceram rīkot Eiropas čempionātu pieaugušajiem. Pasaules kausa izcīņas posmi pie mums norisinās katru gadu. Ceram šo tradīciju turpināt.
NĀKOTNES VĪZIJA
Vēlamies vairāk bērnu, kuri nodarbotos ar kamaniņu sportu. Izaicinājums — izveidot spēcīgu treniņu centru jauniešiem Siguldā, no kurienes labākie tiktu sapulcināti Murjāņu sporta ģimnāzijā. Redzot jaunos censoņus, var teikt, ka arī turpmāk mums būs augsta līmeņa elites sportisti.
Kontakti
Mājaslapa: www.kamanas.lv
Tālrunis: +371 67294779
Autori: Toms Markss
