Mācības optimizācijai

Sočos Starptautiskā Kamaniņu sporta federācija (FIL) svinēja piecdesmitgadi, kopš šis sporta veids iekļauts olimpisko spēļu programmā. Šīs bija jau piektās ziemas spēles, kuras Einars Fogelis aizvadīja kā FIL viceprezidents.

—  Kāds ir FIL viceprezidenta vērtējums kamaniņu sporta sacensībām XXII ziemas olimpiskajās spēlēs Soču trasē Sanki?

— Ļoti labi organizētas sacensības izcili aprīkotā trasē ar ļoti plašu infrastruktūru. Pretēji bažām — ar ļoti labu ledus kvalitāti un augstas meistarības dalībniekiem. Šajās spēlēs pēc ilgiem laikiem mēs iztikām bez sportistu kritieniem un traumām.

Pats lielākais ieguvums — veiksmīgi aizvadītas sacensības jaunajā disciplīnā komandu stafetē, kas spēļu programmā tika iekļauta, pateicoties arī pirms diviem gadiem Siguldā sekmīgi sarīkotajam Pasaules kausa izcīņas finālposmam, kas bija pēdējais paraugdemonstrējums pirms Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) izšķirošā lēmuma pieņemšanas. Arī SOK toreizējam prezidentam Žakam Rogem ļaujot pārliecināties, ka šī ir atraktīva un emocionāla novitāte.

— Sočos bija dzirdams sarūgtinājums, ka mājnieki pārlieku izmanto savas trases priekšrocības. Izskanēja bažas par ledus temperatūras negaidītām maiņām…

— Turpmāk FIL savā reglamentā noteikti fiksēs vēl vairākus papildu parametrus. Tā būs ledus un gaisa temperatūru attiecība, vienāda trases kvalitātes nodrošināšana gan treniņbraucienos, gan sacensībās… Šobrīd tiek saņemti priekšlikumi no nacionālajām federācijām, kurus gaidām līdz 31. martam. Aprīļa vidū notiks FIL Tehniskās komisijas pirmā sēde, kurā tiks analizētas Soču spēles un izvērtēti priekšlikumi, izstrādājot tālākas rīcības plānu.

Spēlēs strādāja ļoti kompetenta FIL žūrija, kurā bija arī Latvijas Kamaniņu sporta federācijas prezidents Atis Strenga, kurai izdevās novērst daudzas nepilnības. It kā sīkums — pirmajā treniņbraucienu dienā vienai starta grupai trase tiek lieta ar aukstu ūdeni, otrai — ar siltu. Bet rezultātu atšķirība vidēji par sekundi — mūsu sportā tas ir daudz. Šis pārkāpums nekavējoties tika fiksēts un turpmāk nepieļauts. Bija vēl citas neprecizitātes, kuras novēršot, žūrijai izdevās normalizēt sacensību gaitu.

— Atsevišķi sportisti izteica vēlmi, lai arī kamaniņu sportā tāpat kā bobslejā un skeletonā visiem slieces ļautu izgatavot tikai no viena — licencēta materiāla.

— Šis nav sevišķi jauns priekšlikums. Tādu pirms diviem gadiem ierosināju pats personiski. Tas gan bija laikā, kad visi jau nopietni gatavojās spēlēm un šajā procesā bija ieguldīts pamatīgs darbs. Tad nebija īstais brīdis radikālām pārmaiņām. Šobrīd mums priekšā ir pilns olimpiskais cikls. Noteikti šis būs viens no FIL izskatāmiem jautājumiem, kuru gatavojas izvirzīt Atlētu komisija. Mēs izvirzījām vēl vienu noteikumu, kāds ieviests mums draudzīgajā bobslejā un skeletonā — proti, stundu pirms sacensību sākuma kamanas jānovieto slēgtajā parkā un braucienu starplaikos nav atļauts nekāds darbs ar sliecēm.

Šie punkti varētu līdzsvarot spēku samēru. Bet jāsaprot arī, ka licencēta materiāla ieviešana visām valstīm prasīs diezgan lielus kapitālieguldījumus, jo nāksies mainīt visu slieču parku. Viss līdz šim sarūpētais kļūs nederīgs. Turklāt sāksies jaunu metožu meklēšana, kā šī vienādā metāla slīdamību uzlabot. Būtu naivi cerēt, ka valstis, kam ir attīstīta zinātne un kas spēj apmaksāt attiecīgus pētījumus metālapstrādes jomā, šīs priekšrocības neizmantos.

— Vai tad nav iespējams noteikt, ka nekāda cita slieču apstrāde, izņemot mehānisku, nav pieļaujama?!

— Protams, to var definēt. Jautājums, kā to kontrolēt? Iespējams, ka tas izdarāms tikai modernās laboratorijās ar dārgām un sarežģītām iekārtām.

— Kādas vēl gūtas Soču mācības?

— Starptautiskā Olimpiskā komiteja un mārketinga pasaules eksperti liek noprast, ka mūsu, kā arī bobsleja un skeletona objektu būve un ekspluatācija jāpadara lētāka un pieejamāka. Jā, mēs Sočos ieguvām ekselentu trasi, bet tā ir arī pasaulē dārgākā un droši vien tāda būs arī tās turpmākā ekspluatācija.

Jāturpina domāt par sacensību formāta uzlabošanu. Atsevišķos Pasaules kausa izcīņas posmos, arī Siguldā aizvadītajā sezonā, notika eksperimentālās sprinta sacensības, kurās sportistam netiek dots starta laiks, bet līdzīgi kā komandu stafetē — atsprāgst starta vārtiņi. Nozīmīgāks kļūst reakcijas ātrums, starta spēks… Interesantāk kļūst gan sportistiem, gan skatītājiem. Rezultāti vairs nav tik prognozējami kā klasiskajās kamaniņu sporta sacensībās.

— Arī nākamo spēļu kamaniņu trase atradīsies dienvidos — Dienvidkorejas Pjončhanā. Tehnoloģijas atļauj mākslīgā ledus trasi uzbūvēt pat, piemēram, Apvienoto Arābu Emirātos vai Sahārās tuksnesī…

— Jā, jautājumi ir tikai divi: cik tas maksā un kas ar šo objektu notiek pēc spēlēm? Sočos, tiekoties ar SOK prezidentu doktoru Tomasu Bahu, visu ziemas sporta veidu federāciju vadībai, ieskaitot mūsējo, viņš lūdza pārdomāt, kā turpmāk izmantot olimpiskos objektus starptautiskajā apritē. Šajā augstākajā līmenī sevišķu problēmu nav. FIL tuvāko divu gadu laikā Sočos plāno pasaules čempionātu.

Problemātiskāks ir ikdienas darbs, jo bāze uzbūvēta vietā, kur nav šā sporta veida tradīciju, nav treneru un citu speciālistu. Soči līdz šim bija zināmi, ka laba treniņu bāze vasaras sporta veidiem — vieglatlētikai, tenisam. Ja nemaldos, Soči ir Marijas Šarapovas bērnības zeme, bet nav jūtams, ka tur būtu jauniešu pulki, kas gribētu tiekties uz visaugstākajām virsotnēm kamaniņu sportā, skeletonā vai bobslejā. Ar reizi gadā trasē sarīkotām starptautiskām sacensībām būs daudz par maz. Ja cilvēki regulāri nenodarbojas ar ledus sagatavošanu, ja viņi nav šajā procesā nepārtraukti, tad rezultāts būs tāds pats kā pērn pirms Pasaules kausa posma un olimpiskās trases testa sacensībām, kad, lai glābtu situāciju, bija jāizsauc meistaru komanda no Siguldas.

— Kā iespējams nākotnē samazināt šādu objektu izmaksas?

— Vispirms samazinot infrastruktūras apjomus, starta platformu un būvju daudzumu. Būvējot vienkāršāk un lētāk, bet ne mazāk kvalitatīvi. Tik plaši un lieli palīgbūvju apjomi kā Sočos ir noderīgi reizi vai divas gadā. Pārējā laikā šīs telpas ir liekas. Pasaules līmeņa sacensībās vietu tiesnešiem, tehniskajam personālam, sportistiem var nodrošināt arī pārvietojamās pagaidu būvēs.

Soču trase būvēta ar dubultsegumu. Tai ir gan dubultas sienas, gan dubults jumts. Būtībā — vēl viena siena un trase ir kā slēgta manēža, pusotru kilometru garš ledusskapis. Darbini kaut vai uz ekvadora.

— Varbūt arī olimpiskajām kamaniņām jāatgriežas dabiskā ledus trasēs. FIL taču organizē gan Pasaules kausa izcīņu, gan pasaules čempionātus arī tā dēvētajā natūrbānī.

— Mēs esam trīs sporta veidi — kamaniņas, skeletons un bobslejs —, kas salikti vienā sporta objektā. Mani priecē konstruktīvā sadarbība ar Starptautisko Bobsleja un skeletona (FIBT) federāciju, mēs labi saprotam, ka, nekonsolidējot spēkus vienota mērķa labad, mēs visi varam tikai zaudēt. Cerēt, ka viens renes sports paliks olimpiskajā apritē, bet citam būs problēmas, ir naivi. Visi vai neviens.

Natūrbānis ir mūsu neolimpiskā disciplīna. Normālā ziemā, nedaudz pastrādājot ar sniegu un ūdeni, izmantojot vieglas dēļu apmales, tādu ātri varētu uzbūvēt arī Siguldā pa Krimuldas serpentīnu. Arī starptautiskām sacensībām nekas daudz nav vajadzīgs — rezultātu fiksēšanas iekārta, neliels finiša stadions un starta būdiņa. Izmaksas minimālas. Bet pa tādu trasi nav iespējams braukt ar smagajām bobsleja kamanām, un tās liktenis atkarīgs no laikapstākļu kaprīzēm.

— Jautājums kā nacionālā kamaniņu sporta pārstāvim. Vai uzbūvētā Soču Sanki neietekmēs negatīvi Siguldas trases dzīvotspēju? Līdz šim tā bija regulāra treniņu bāze lielam pulkam Krievijas sportistu.

— Nē, noteikti nē. Siguldas trumpji ir tās dislokācija Eiropā — vienlaikus tuvu Rietumiem un netālu no Austrumiem, kā arī kvalitatīvais un plašais serviss par pieņemamu cenu. Arī šobrīd (saruna notiek 7. martā) Siguldā, nevis Sočos darbojas visa Sibīrijas renes sportistu saime.

Sigulda tikai nedrīkst zaudēt laiku un tempu uzsāktajā rekonstrukcijas procesā. Šogad atvēlētie resursi šogad arī jāapgūst. Un tūlīt jāsper nākamais solis, uzlabojot saldēšanas tehnoloģijas, palielinot energoefektivitāti.

Einars FOGELIS

Starptautiskās Kamaniņu sporta federācijas (FIL) viceprezidents,

LOK viceprezidents, LSFP prezidents, LOV valdes priekšsēdētājs

Dzimis: 1960. gada 30. aprīlī Siguldā

Izglītība: absolvējis Siguldas 1. vidusskolu, Rīgas Politehnisko institūtu (tagad RTU), ieguvis sociālo zinātņu maģistra grādu LU

Sportā: trenējies kalnu slēpošanā, kopš 1992. gada — LOK Izpildkomitejas loceklis, no 2004. līdz 2012. gadam — LOK ģenerālsekretārs, Latvijas olimpiskās delegācijas vadītājs piecās spēlēs, kopš 1994. gada — FIL viceprezidents

Darba pieredze: Sporta pils direktora vietnieks, valsts sporta komitejas Celtniecības direkcijas vecākais inženieris, Siguldas kamaniņu un bobsleja trases ekspluatācijas dienesta priekšnieks, galvenais inženieris, direktors, IzM Sporta pārvaldes vadītājs, LOK ģenerālsekretārs, LOV vadītājs

Ģimenes stāvoklis: triju bērnu tēvs

Vaļasprieki: literatūra, slēpošana, teniss, vindsērfings, riteņbraukšana