Niklāva Birova zviedru rokraksts

Latvijas hokeja virslīgas čempionāta debitants Niklāvs Birovs nevienam vien līdzjutējam licis uzdot jautājumu — kas ir šis 20 gadus vecais puisis? Talantīgais jelgavnieks jau pamanījies iegūt virslīgas mēneša labākā spēlētāja balvu un stabili turas turnīra rezultatīvāko spēlētāju galvgalī. „Es esmu visu savu dzīvi atdevis hokejam!” saka Niklāvs.

Šķiet, Latvijas hokeja čempionāts ir jaunas ēras priekšā. Niklāvs ir viens no jaunajiem hokejistiem, kurš uz pašmāju meistarsacīkstēm skatās jau kā uz konkurētspējīgu čempionātu, kurā spēlētājs var spert tālākus soļus karjeras attīstībā.

LĪDZI PAŅEMUZVARAS VĀRTUS

Niklāvs uz interviju ierodas gluži kā burvju mākslinieks — spēlē, kas notika pirms sarunas, Birovs iemeta uzvaru nesošo ripu pret HS Rīga (2:1), revanšējoties jaunajiem rīdziniekiem par zaudējumu iepriekšējā savstarpējā mačā. „Šī bija smaga spēle — laukumā valdīja spiediens no abu komandu puses,” sarunu iesāk talantīgais hokejists. „Uzskatu, ka nospēlēju labi. Grūti bija uzsākt spēli, jo divas nedēļas noslimoju. Pēc tam jau spēle aizgāja. Otrā perioda izskaņā, cīnoties četri pret četri, iespiedām rīdziniekus zonā un mūsu centrs Romāns Nekļudovs man atdeva piespēli. Neapturot ripu, ar vienu pieskārienu metu pa vārtiem un trāpīju,” Niklāvs rekonstruē notikumus laukumā.

„Tagad ir jāvāc izšķirošie punkti pirms play-off spēlēm, un ikviena komanda cīnās līdz pēdējam — komandas pirms izslēgšanas spēlēm maina taktiku un cīņas kļūst agresīvākas, klubi pastiprinās ar jauniem spēlētājiem. Arī mūsu komandā tagad ir jauni hokejisti, kuri cenšas iekļūt sastāvā un pierādīt sevi,” Niklāvs liek saprast, ka konkurence par vietu sastāvā pieaug ne tikai HK Zemgale rindās.

„Esmu visu savu dzīvi atdevis hokejam. Ir gājis dažādi — gan augšā, gan lejā, bet hokejs — tas man nozīmē visu,” stāsta Niklāvs.

KOPSOLĪ AR LEDUSHALLI

Var teikt, ka Niklāva hokejista karjera ir tikpat sena kā Jelgavas ledushalle. Vecāki puiku uz sporta skolu aizveduši četru gadu vecumā — 2001. gadā, kad durvis vēra pilsētas hokeja halle. „Es ļoti negribēju spēlēt hokeju,” atminas jelgavnieks, „vecāki mani aizveda uz publisko slidošanas nodarbību, uz kuru es ārkārtīgi negribēju braukt. Man piesolīja mašīnīti, ja uzkāpšu uz ledus un pamēģināšu. Sapriecājos! Uzkāpu uz ledus un sāku slidot.”

Tā nu Niklāvs sācis mācības sporta klasē, un viņa prasmes ar katru treniņu un spēli pamazām kļuvušas aizvien pamanāmākas. Hokejista pirmās treneres bija Lolita Andriševska un Eva Dinsberga.

Pēc astoņu gadu ilgas sviedru liešanas kādā dienā Birovu ģimene saņēma zvanu no Zviedrijas…

UZ ZVIEDRIJU!

Rīgā bija tikko aizvadīts bērnu un jauniešu hokeja turnīrs, kurā Niklāva komanda vienā no spēlēm spēkus samēroja ar Zviedrijas čempionvienību savā vecuma grupā. „Pēc turnīra mani vecāki saņēma zvanu ar piedāvājumu mani skolot Zviedrijā. Nebija daudz laika domāt — viss notika ātri,” stāsta Niklāvs.

Tobrīd puikam bija tikai 12 gadu, taču izaicinājums ticis pieņemts bez ilgas vilcināšanās — pat neskatoties uz faktu, ka tas nozīmēja visas ģimenes pārcelšanos uz Baltijas jūras otru krastu.

Tiesa, dzīve arī Zviedrijā nav rožu dārzs — Niklāva klubs sezonas sākumā pajuka. „Tikko bijām aizvadījuši treniņnometni un vajadzēja sākt sezonu, kad klubs bankrotēja. Man visizdevīgākais piedāvājums bija pārcelties uz HK Nacka, kas bija otra spēcīgākā komanda Zviedrijas bērnu un jauniešu čempionātā,” stāsta Niklāvs. „Sākumā bija smagi. Valodu nezināju, un draugu nebija,” smejas hokejists.

Kā jau Skandināvijā — apstākļi bijuši labi, un mūsu spēlētājs komandā uzņemts atzīstami. Zviedri ir ārkārtīgi izpalīdzīgi, taču privātās lietas jānopelna pašiem: piemēram, dzīvokli vai auto par bērna spēlēšanu komandā klubs iebraucēja ģimenei nepiešķir.

TRAUMA LIEK IEPAUZĒT

Niklāvs Zviedrijā pat kļuva par čempionu savā vecuma grupā. Uzspēlējis vienā maiņā ar tāda kalibra hokejistiem, kuri tagad spēlē Zviedrijas elites līgā vai cīnās par vietu NHL — kā 2016. gada drafta 8. numurs Aleksandrs Nīlanders. „Es apbrīnoju, ka tādi talanti piedzimst,” sajūsmu gan par bijušajiem partneriem, gan pretiniekiem neslēpj sportists.

Jau 16 gadu vecumā Niklāvs debitēja pieaugušo konkurencē Zviedrijas 3. spēcīgākajā līgā (1. divīzija) un uzreiz izmēģināts vairākumā. Par lielisku pieredzi Niklāvs uzskata trīs aizvadītās sezonas Zviedrijas spēcīgākajā junioru līgā HK Nacka un AIK virknējumos.

Zviedrijā viņš ieguvis valodu prasmes, jo daudzus gadus mācījies daudznacionālā iebraucēju klasē, un tagad brīvi runā zviedriski un angliski. „Krieviski saprotu, bet parunāt nevaru.” Niklāvs pasmejas nākamajā jautājumā, ko uzdodu par viņa uzvārdu: „Es esmu simprocentīgs latvietis, to es zinu!” dūri sit galdā Birovs.

Astoņus gadus izmalies pa dažādiem klubiem un skolām, Niklāvs atgriezās Latvijā. „Pagājušajā sezonā iedzīvojos savainojumā, kas mani izsita no līdzsvara,” sportista balss intonācijā iezogas rūgtums. „Ārsts pateica, ka vairs nevarēšu turpināt hokejista karjeru. Pēcāk nāca labs darba piedāvājums Latvijā, es nolēmu pamainīt vidi. Domāju, kamēr varu spēlēt, cīnīšos Latvijas virslīgas čempionātā! Aizvadītajā vasarā veselību izdevās savest kārtībā, un pagaidām ir labi.”

Vasarā Niklāvs lielveikalā pavisam nejauši saticis vienu no HK Zemgale/LLU kluba priekšniekiem Armandu Ozollapu, kurš apvaicājies par nākotnes plāniem. Vēlāk, kad abas puses tikušās pie sarunu galda, Niklāvs ar prieku pieņēmis Haralda Vasiļjeva trenētās komandas piedāvājumu un atkal notauvojies pilsētā, kurā uzaudzis.

ATVĒRTS JAUNIEM IZAICINĀJUMIEM

Šķiet, ar karjeras turpinājumu Niklāvs ir trāpījis desmitniekā — jau novembrī viņš tika nosaukts par virslīgas mēneša labāko spēlētāju un patlaban ar 33 punktiem (17+16) ir virslīgas 7. rezultatīvākais spēlētājs un 2. rezultatīvākais komandā, atpaliekot vienīgi no pieredzējušā Raimonda Vilkoita.

„Man pašam bija pārsteigums. No rīta pamodos un atvēru ziņu portālus: Birovs atzīts par mēneša labāko spēlētāju!” par iegūto balvu Niklāvs uzzinājis no medijiem. Panākumu recepte vienkārša: „Cīnījos, bija goli, bija piespēles. Ceru, ka tā arī izdosies turpināt!”

„Esmu atvērts jauniem izaicinājumiem,” piebilst Niklāvs, slavējot progresīvo Latvijas hokeja čempionāta līmeni. „Jelgavā jūtos kā mājās. Daudzus puišus pazīstu jau kopš mazotnes, kad spēlējām kopā bērnu čempionātā — piemēram, Tomu Tauriņu, Artūru Ozolu, Olafu Aploku,” šis saraksts patiešām būtu garš, ja Niklāvam lūgtu uzskaitīt visus Jelgavas bērnības cīņu biedrus.

Niklāvs ir pārliecināts, ka nākotnē Latvijas virslīgas čempionāts būs stiprs. „Burtiski ar katru dienu Latvijas čempionāts attīstās un attīstās. Gan Mogo, gan Kurbadā, gan Liepājā ir pieredzējuši hokejisti, kuri spēlējuši Latvijas izlasēs un Rīgas Dinamo un karjerā sasnieguši zināmas virsotnes. Neteikšu, ka ir viegli spēlēt pret viņiem… Jūtams, ka Latvijas čempionāta izaugsmē cilvēki ir iesaistīti un viņi strādā, lai līga augtu,” uzskata hokejists.

VASIĻJEVA ASUMS

Kopš šīs sezonas HK Zemgale/LLU trenē pazīstamais speciālists Haralds Vasiļjevs. Jelgavas mediji pirms sezonas lepojās, rakstot: „Komandu vadīs leģendārs treneris.”

Kā īsti ir skoloties pie Vasiļjeva, kurš vedis Latvijas izlasi vēsturiskās uzvarās? „Man viņš patīk kā cilvēks un treneris. Neslēpšu — pie Vasiļjeva katru reizi ir intensīvi treniņi. Viņš var pateikt arī kādu skarbāku vārdu un sapurināt komandu ģērbtuvē. Domāju, ka ar Vasiļjevu pie komandas stūres mēs varam tālu tikt,” ir pārliecināts Niklāvs. „Komandā ir arī spēcīgi trenera palīgi — šogad komandā savākts labs, pozitīvs sastāvs.”

Niklāvs uzskata, ka HK Zemgale/LLU var lepoties ar virslīgas labāko vārtsargu pāri — Rihardu Cimermani un Reini Petkusu. Viņaprāt, jelgavnieku rīcībā ir viens no vistalantīgākajiem Latvijas jaunās paaudzes aizsargiem — Eduards Hugo Jansons. Savukārt par virslīgas spilgtāko uzbrucēju viņš uzskata Juri Upīti, kurš nesen pievienojās HK Kurbads. „Viņš ir baigais spēlētājs!” Labus vārdus Niklāvs nežēlo arī virslīgas turnīra otram rezultatīvākajam spēlētājam Oļegam Šišļaņņikovam (23+15). „Ļoti tehnisks uzbrucējs. Izcils metiens,” savu vienaudzi raksturo Niklāvs.

AIZGĀJUSĪ „RED WINGS” IESPĒJA JĀNOMAINA

Kad hokejistam spēle iet no rokas un komandai veicas labi, spēlētājiem pirms sezonas kulminācijas bieži vien paveras durvis jaunām iespējām. Taču Niklāvs ne mirkli nepieļauj iespēju, ka viņš varētu nepabeigt sezonu Jelgavā.

„Neslēpšu — ir piedāvājumi gan no ārzemēm, gan no Latvijas. Taču šobrīd par to nedomāju — tuvojas play-offspēles, un es gatavojos, izslēgšanas cīņām. Domāt par nākamo sezonu — šobrīd tas nebūtu pareizi,” atbild Niklāvs. Viņa aģentam izteikti varianti Niklāva karjeras turpināšanai Ziemeļamerikā un Zviedrijā.

Pērn Niklāvam pavērusies iespēja kopā ar zviedru talantiem doties uz Detroitas Red Wings jauno spēlētāju nometni. Tiesa, šai iespējai kādreiz leģendārajā motoru pilsētā sarkanu krustu pāri pārvilka pieminētā trauma. „Tobrīd man bija arī darba piedāvājums no Latvijas strādāt finanšu jomā. Domāju, var izsisties arī caur Latviju. Jācīnās un jāgrib sevi parādīt no vislabākās puses. Arī tepat Rīgas Dinamo seko līdzi, kā attīstās jaunie spēlētāji un paraksta ar viņiem līgumus.”

Niklāva mērķis šajā sezonā ir ar Jelgavas komandu izcīnīt Latvijas čempiona titulu. „Mēs ejam pēc zelta!” lakoniski komandas uzstādījumu komentē hokejists. Tas nebūs viegli izdarāms, bet lai izdodas!

Niklāvs BIROVS

Hokejists,HKZemgale/LLU uzbrucējs

Dzimis: 1996. gada 5. novembrī Rīgā

Augums, svars: 187 cm, 86 kg

Pirmās treneres: Lolita Andriševska, Eva Dinsberga

Iepriekšējās komandas: HK Nacka, AIK (J-20), Almtuna IS (J-18), Latvijas U-18 un U-16 jauniešu izlases

Izglītība: vidējā speciālā būvniecības un finanšu jomā
Ģimenes stāvoklis: ir draudzene Vendija

Lielākie sasniegumi; Zviedrijas jaunatnes čempionāta zelta medaļa

Citi sporta veidi: golfs

Filma, ko iesaka noskatītiescitiem: Catch Me If You Can(rež. Stīvens Spīlbergs)