Pozitīvisma meklētājs

Māra Jurševica

Latvijas
izlases pirmajā spēlē pasaules čempionātā Maskavā mūsu komandas rindās par
labāko tika atzīs vārtsargs Sergejs Naumovs.

Ne jau katru dienu izdodas tikt pie uzvaras. Tā bija arī
starta mačā Krievijā. Un ir jau vienalga, vai konkurenti vinnē ar minimālu
vārtu starpību vai ar graujošu rezultātu. Zaudējums paliek zaudējums. Tiesa,
vārtu sargātājiem tomēr ir nedaudz citādāka dzīves uztvere, un katra ielaista
ripa (lai arī ne paša vainas dēļ) rīvē
kantes. Taču arī šādā situācijā Sergejs cenšas rast vien pozitīvas
emocijas, visu negatīvo atstājot tur, ledus laukumā. Rīt taču ir jauna diena un
pavisam cita spēle.

Sergejam Naumovam ir īpašs vārtu sargāšanas stils, un
viņš no daudzu kolēģu puses atzīts par augstas klases spēlētāju šajā tik
atbildīgajā pozīcijā. Ne velti virkne jauno paaudzes treneru mudina savus
audzēkņus, cik vien iespējams, vērot, kā būrī
darbojas Sergejs. Viņš ir inteliģents vārtsargs, taču ne brīvdomātājs, liekot
nevajadzīgi satraukties komandas biedriem. Citkārt pragmatisks, taču vienmēr –
pārliecināts par katru savu rīcību, lieliski apzinoties, ka ir pēdējais
spēlētājs komandā, kurš vēl var glābt komandu kritiskā situācijā.

Ja paskatīsieties Sergeja pārstāvēto vienību sarakstu,
nav grūti pamanīt, ka tas ir pamatīgi garš. Viņš hokejā ir no septiņu gadu
vecuma. Visu cieņu šādai uzticībai savam sporta veidam. Iepazīts daudzu valstu
hokejs, iepazīti visdažādākie sāncenši un komandas biedri. Lai kurā okeāna
krastā Sergejs arī būtu, ik pavasari viņš gaidījis uzaicinājumu no Latvijas
izlases treneriem. Rīdzinieks bija valstsvienības dalībnieks, kad Latvija pēc
neatkarības atgūšanas debitēja pasaules čempionātā. Pašā zemākajā, C grupā. Un
tā gadu no gada, līdz aizbrauca pāri okeānam. Kā pats atzīst, pavēlu, lai
iekarotu katra spēlētāja sapni – Nacionālo Hokeja līgu. Toreiz viņam bija 25
gadi. Lai arī izdevās piedalīties arī Losandželosas Kings treniņnometnē, NHL neizdevās iekarot.

Taču ir arī cits stāsts. Ja kādam potenciālajam izlases
dalībniekam varbūt bijušas problēmas par patriotisma jūtām, par Sergeju to
nevar teikt. Piektajā sezonā spēlējot Sandjego Gulls, viņu uzaicināja gatavoties pasaules čempionātam. Amerikāņu
treneri lika izvēlēties – turpini cīnīties izslēgšanas mačos vai vari iet un
neatgriezties. Sergejs nedomāja ne mirkli. Viņš lidoja atpakaļ uz mājām, uz
Latviju. Lai spēlētu izlasē. Tobrīd vēl nezinot, vai visu čempionātu nenāksies
pavadīt uz rezervistu soliņa, kas vārtsargiem jau nu ļoti nepatīk.

Hokejs 38 gadu vecajam Sergejam Naumovam joprojām ir
darbs. Cik ilgi vēl? To nezina arī viņš pats. Kamēr izlases treneri atzīs
Sergeja prasmi par gana augstvērtīgu, viņš noteikti būs hokejā.

Māra JURŠEVICA