Snaiperis slēpošanā
Sestdien Raimo Vīgants guva karjerā lielāko panākumu, Madonā izcīnot pasaules čempionāta bronzas medaļu rollerslēpošanā, bet jau pirmdien viņš pārcēlās uz Norvēģiju. Ne tikai lai rastu iespēju trenēties kādā šīs distanču slēpošanas lielvalsts klubā, bet galvenokārt lai LU iesāktās studijas Ģeogrāfijas fakultātē Erasmus programmas ietvaros turpinātu Norvēģijas Zinātnes un tehnoloģiju universitātē (NTNU) Tronheimā.
Bet sportā viņa mērķis nav mainījies. To viņš, būdams sestās klases skolnieks, 2012. gadā pārsteidzošā tiešumā žurnālam Sports deklarēja Ērgļos pēc dubultuzvaras Latvijas Jaunatnes olimpiādē distanču slēpošanā jaunāko zēnu grupā: “Uzvarēt olimpiskajās spēlēs un pasaules čempionātā!” Par absolūto jaunatnes olimpiādes čempionu Ērgļos Raimo jau bija kļuvis arī iepriekšējā ziemā, un nevienam citam pie uzvarām viņš neļāva tikt vēl vairākās nākamajās Ērgļu spēlēs, turklāt 2015. gadā Vīgants Madonas novada stafetes komandā jau izcīnīja III Latvijas Ziemas olimpiādes zeltu, startējot kopā ar elites atlētiem.
ZAUDĒJUMS, KAS MOTIVĒ
Nākamajā sezonā Raimo Vīgants un koknesiete Patrīcija Eiduka II Jaunatnes ziemas olimpisko spēļu trasēs distanču slēpošanā Lillehammerē jau cīnījās par iekļūšanu labāko divdesmitniekā visas pasaules spēcīgāko vienaudžu konkurencē. Vīgantam ar 20. vietu slēpošanas krosā to arī izdevās izdarīt, bet klasiskajā sprintā viņš finišēja 21. pozīcijā, tāpat kā Patrīcija 5 km distancē. Šādi rezultāti Latvijas distanču slēpošanā nav ikdiena.
Pirms 2018. gada olimpiskajām spēlēm astoņpadsmitgadīgais Raimo Vīgants jau bija kļuvis par Latvijas čempionu sprintā un stabilu otro numuru mūsu distanču slēpošanā aiz līdera Induļa Bikšes. Likās jau, ka Phjončhanas trasēs vīriešu konkurencē mūs pārstāvēs divi atlēti. Bet… pietrūka dažu sekundes simtdaļu jeb vienas augstākas vietas Polijas atklātajā čempionātā. “Bijām gatavojušies cietai, stingrai trasei, bet uzsniga svaigais sniegs. Iespējams, tas arī izšķīra,” atceras Raimo. “Varbūt labi, ka uz Phjončhanu neaizbraucu, pārāk jauns es tur būtu bijis. Tagad man ir laba motivācija tiekties uz nākamajām olimpiskajām spēlēm,” ar šādu atziņu Vīgants pārsteidz. “Pekinā jau nupat biju, derētu atgriezties vēlreiz,” madonietis piebilst.
PEKINĀ PRET KLĒBU
Jūlijā aiznākamo ziemas olimpisko spēļu galvaspilsētā risinājās Pasaules kausa izcīņas posms rollerslēpošanā, un Raimo Vīgants 20 km distancē ar kopējo startu finišēja trīspadsmitais, tikai 2,1 sekundi zaudējot trim vīriem — ķīnietim Cjanam Vanči, norvēģim Regnāram Andresenam un zviedram Viktoram Gustafsonam, kas finišēja pirmie ar absolūti vienādu rezultātu. Pusotru sekundi par mūsējo ātrāks bija trīskārtējais olimpiskais un pasaules čempions Juhanness Hesflots Klēbu (Norvēģija), kam astotā vieta. 1500 m sprintā pēc kritiena Raimo zaudēja vairāk (21. vieta), un šajā disciplīnā, protams, uzvarēja Klēbu, kas ziemā sprinta Pasaules kausus izcīnījis trīs gadus pēc kārtas. Kāda sakritība — 22 gadus vecā norvēģu superzvaigzne dzīvo un trenējas Tronheimā!
Vasaras mačiem un jo īpaši pasaules čempionātam Madonā Vīganta ilggadējais treneris Dainis Vuškāns izstrādājis īpašu gatavošanās plānu, vairāk akcentējot darba apjoma un izturības palielināšanu, lai audzēknis sekmīgāk varētu cīnīties arī garajās distancēs. “Aizvadot pirmo — intervāla — maču klasiskajā stilā, kur izcīnīju 19. vietu, varbūt vēl nebiju pilnībā formā, nevarēju arī ritmu īsti dabūt,” analizē Raimo. “Bet ar katru dienu ieskrējos un beigās jutos patiesi labi.” Rudenī paredzēts vairāk fokusēties uz klasiskā stila slēpošanu, kurā Vīgantam ir šis un tas uzlabojams, kā arī stūmiena izkopšanu, kas tagad ir panākumu pamatā visos stilos.
MADONĀ PRET BOĻŠUNOVU
Tajā saulainajā bērnības ziemas dienā Ērgļos deklarēto mērķi Raimo joprojām atceras vārds vārdā un cenšas īstenot burts burtā. Starp citu, Madonā līdz pasaules čempiona titulam viņam pietrūka tikai pussekundes. Finišs 20 km rollerslēpojumā brīvajā stilā ar kopējo startu pa 3300 m garu kalnainu apli Madonas ielās līdzinājās septiņu vīru sprintam. Divdesmitgadīgais madonietis šajā kompānijā bija jaunākais, kas tikai šosezon debitē pieaugušo konkurencē un kam vēl priekšā pasaules U-23 čempionāti. Tieši sprints līdz šim bijusi viņam piemērotākā un veiksmīgākā disciplīna. Tiesa, Madonā 200 metrus pret kalnu pa Raiņa ielu Vīgants veica tikai ar divpadsmito rezultātu (“Startā izslīdēja nūja.”), apstājoties ceturtdaļfinālā un ļaujot pilnībā triumfēt norvēģiem Andresenam, Olafsenam un Ankersenam. Bet ir maza niansīte — sprintā sportisti drīkst startēt ar saviem, tātad arī īpaši sagatavotiem, rolleriem. Garākajās distancēs visiem slēpes ir vienādas, tās piegādā viens ražotājs, un pirms starta inventārs (skrituļi) tiek izlozēts, jebkāda — ziemas izpratnē — smērētāju komandas rolleru sagatavošana, uzlabojot gultņu kvalitāti, ir aizliegta. Tādējādi arī par rezultātu objektivitāti nav iemesla šaubīties. 20 km distancē ar kopējo startu, kurā notiek arī ne visai žēlīga kontaktcīņa, aiz Raimo palika gan visi trīs krievu olimpiskie laureāti ar trīskārtējo Phjončhanas olimpisko vicečempionu Aleksandru Boļšunovu (vēl četri sudrabi šāgada pasaules čempionātā distanču slēpošanā) priekšgalā, gan visi norvēģi, rollerslēpošanas Pasaules kausa izcīņas tā brīža līderi, Ragnāru Bragvinu Andresenu ieskaitot.
STUDIJAS UN 800 TRENIŅU STUNDAS
Bet līdz Pekinas spēlēm studentam, kam naudu pelnīt algotā darbā nav nekādu iespēju, jo paralēli mācībām ir 600—800 treniņu stundu gadā, ir arī jāizdzīvo! “Nav tik traki,” Raimo rāmi skaidro. “Nopelnu arī ar sportu — par uzvarām nereti ir naudas balvas, skolā bija stipendija, Sporta federāciju padomes stipendiju arī saņēmu, pagaidām vecāki arī mani atbalsta. LOV sastāvā gan vēl neesmu, bet, kā ir, tā jādzīvo.” Raimo ir disciplīnas cilvēks, citādi studentam, kas nebasto lekcijas, ik dienu vismaz četras stundas atrast treniņiem nebūtu iespējams. “Nekādu ballīšu,” to teikdams, staltais madonietis skumdina nevienas vien meitenes sirdi. “Kaut kas ir jāziedo, lai būtu spicē!” viņš paziņo. Tā, lūk.
“Ļoti mērķtiecīgs jaunietis,” apstiprina viņa treneris Dainis Vuškāns. “Tendēts uz augstiem sasniegumiem. Viņam gandrīz katrs treniņš šķiet par īsu.” Treneris liek noprast, ka pārlieka centība Raimo var arī kaitēt. Savu kārtējo talantu Vuškānam nereti nācies piebremzēt. Faktiski jau gadu Vīgants trenējas visai patstāvīgi, un svarīgi ir, lai tagad Norvēģijā viņam būtu gudri padomdevēji.
UZBRUCĒJS UN SNAIPERIS
Tēvs — augstas kvalifikācijas galdnieks un fiziskas aktivitātes cienošs vīrs — dēlu uz slēpēm uzlika sešu gadu vecumā Smeceres silā, kur jau pie Agneses Caunes trenējās vecākā māsa. Mātei — angļu valodas skolotājai — citi nopelni. “Prieks, ka varu brīvi runāt angliski,” saka Raimo un piebilst, ka jau ķeroties pie norvēģu valodas, lai gan studijas Tronheimā Erasmus programmā norit angliski.
Starp citu, labu laiku Raimo trenējies arī futbolā, kā uzbrucējs cīnoties pat Madonas junioru komandā. Ziemās spēlēts hokejs un, protams, florbols, kurā Vīgants vēl pagājušajā gada Madonas novada čempionātā bijis trešais rezultatīvākais vīrs. “Snaiperis esmu,” nosmaida Raimo. Tad jau jāmēģina biatlons! Tāds piedāvājums un pat ilgas pārdomas esot bijušas. Bet… “Tad nāktos ļoti daudz laika veltīt šaušanas treniņiem un distancē es kļūtu lēnāks,” Raimo pamato savu atteikumu mainīt sporta veidu.
Gaidāmās ziemas galvenais mērķis — pasaules U-23 čempionāts Vācijā. Protams, piedalīšanās Skandināvijas kausa izcīņas seriālā, iespējams — Norvēģijas čempionāta posmos un varbūt arī kādā Pasaules kausa izcīņas kārtā.
OFICIOZIEM NETĪKAMA FANTĀZIJA
Lai gan starptautiski nav pieņemts, ka ziemas sporta veidi pārāk enerģiski jaucas vasaras dzīvē (un otrādi), teorētiski FIS varētu kļūt par pirmo federāciju, kas būtu pārstāvēta gan ziemas, gan vasaras olimpiskajās spēlēs. Vēl jau ir arī lēkšana no mākslīgā seguma tramplīna un grasski… Protams, tas šķiet neticami. Bet vai gan daudzi ticēja, ka par olimpiskajiem sporta veidiem kļūs bruģabumba jeb 3×3 basketbols, kaitbords vai sieviešu svarcelšana… Tiesa, pagaidām gan FIS šādu nodomu nav, un rollerslēpošana tiek uzskatīta par pilntiesīgu distanču slēpošanas sastāvdaļu gandrīz vai tāpat kā duatlons vai sprints ziemā.
Raimo VĪGANTS
LU Ģeogrāfijas fakultātes 2. kursa students, distanču slēpotājs
Dzimis: 1999. gada 25. februārī Madonā
Izglītība: Madonas Valsts ģimnāzija, LU Ģeogrāfijas fakultātes 2. kursa students, kas Erasmus apmaiņas programmas ietvaros mācības turpina Norvēģijas Zinātnes un tehnoloģiju universitātē Tronheimā
Augums, svars: 183 cm, 79 kg
Sportā kopš sešu gadu vecuma trenējas distanču slēpošanā, trenējies arī futbolā, kā uzbrucējs spēlējis Madonas junioru komandā, pērn Madonas novada čempionāta trešais rezultatīvākais florbolists
Treneri: pirmā trenere Agnese Caune, pēc tam Dainis Vuškāns
Lielākie sasniegumi: 3. v. pasaules čempionātā rollerslēpošanā 20 km ar kopējo startu (F), 20. v. Jaunatnes olimpiskajās spēlēs distanču slēpošanā (2016. g.), Latvijas čempions
Ģimenes stāvoklis: brīvs
Vaļasprieki: dabas baudīšana, makšķerēšana, hokejs, florbols
VEIKUMS
10 km (C)
Dāmas
1. Natālija Ņeprajeva (Krievija), 2. Lūcija Skardoni (Itālija), 3. Linna Soemskara (Zviedrija), 16. Kitija Auziņa, 21. Paula Bergfelde
Juniores
1. Anastasija Falejeva, 2. Krstīna Kuskova, Arīna Bilinko (visas Krievija), 14. Samanta Krampe
20 km (C)
Kungi
1. Aleksandrs Boļšunovs, 2. Iļja Poroškins (abi Krievija), 3. Viktors Gustafsons (Zviedrija), 19. Raimo Vīgants, 26. Indulis Bikše
Juniori
1. Juhans Ekbergs (Zviedrija), 2. Aleksandrs Grigorjevs (Krievija), 3. Ols Spigsets (Norvēģija), 14. Niks Saulītis, 19. Bruno Krampe, 21. Aleksandrs Arturs Ļūļe, 23. Bruno Strupulis
200 m sprints (F)
Dāmas
1. Linna Soemskara, 2. Žaklīna Loknere (abas Zviedrija), 3. Anna Bolzana (Itālija), 15. Kitija Auziņa, 22. Paula Bergfelde, 23. Krista Razgale
Juniores
1. Henriete Agnesena (Norvēģija), 2. Angelīna Gafonova, 3. Ksenija Isaičenkova (abas Krievija), 15. Līva Šahno, 17. Zlata Pancerko,
Kungi
1. Bragvins Ragnars Andresens, 2. Josteins Olafsens, 3. Kristiāns Ankersens (visi Norvēģija), 12. Raimo Vīgants, 16. Artūrs Brants, 30. Edgars Bernāns
Juniori
1. Dmitrijs Karakosovs, 2. Aleksandrs Grigorjevs (abi Krievija), 3. Niks Saulītis, 7. Ilvars Bisenieks, 13. Lauris Kaparkalējs, 23. Uvis Akmentiņš
16,7 km (F) ar kopējo startu
Dāmas
1. Linna Soemskara (Zviedrija), 2. Alēna Pročazkova (Slovākija), 3. Sandra Sčuetzova (Čehija), 18. Kitija Auziņa
Juniores
1. Kristīna Kuskova, 2. Anastasija Faļeva, 3. Arīna Bilinko (visas Krievija), 13. Līva Šahno
20 km (F) ar kopējo startu
Kungi
1. Viktors Gustafsons (Zviedrija), 2. Mateo Tanels (Itālija), 3. Raimo Vīgants, 19. Indulis Bikše
Juniori
1. Aleksandrs Grigorjevs (Krievija), 2. Johans Ekbergs (Zviedrija), 3. Dimitrijs Karakosovs (Krievija), 11. Ilvars Bisenieks, 19. Niks Saulītis, 24. Aleksandrs Arturs Ļūļe
Komandu stafete
Dāmas
1. Zviedrija, 2. Itālija, 3. Krievija
Juniores
1. Krievija, 2. Zviedrija, 3. Slovākija, 6. Latvija (Līva Šahno/Samanta Krampe)
Kungi
1. Itālija, 2. Norvēģija, 3. Zviedrija, 11. Latvija (Raimo Vīgants/Edgars Bernāns)
Juniori
1. Krievija, 2. Zviedrija, 3. Norvēģija, 5. Latvija (Niks Saulītis/Ilvars Bisenieks)
