Zelta laikmets Latvijas ātrslidošanā
Pirms 80 gadiem, 1939. gada 4. un 5. februārī, Rīga bija kļuvusi par Eiropas ātrslidošanas galvaspilsētu. Te norisinājās vērienīgs ziemas sporta pasākums, kuram Latvija bija rūpīgi gatavojusies un kuram ar aizturētu elpu laikrakstos, radio pārraidēs un klātienē sekoja līdzi teju vai visa Latvija. Tas bija pārbaudījums ne vien mūsu ātrslidotāju, bet arī Latvijas spējai organizēt šāda mēroga sacīkstes. Nepievīla ne sportisti, ne rīkotāji. Rīgā pirmo reizi par Eiropas čempionu kļuva latvietis — tobrīd 22 gadus vecais Alfons Bērziņš.
Tolaik Latvijā ātrslidošana jeb slidskriešana, kā tolaik to mēdza dēvēt, bija viens no populārākajiem un attīstītākajiem ziemas sporta veidiem Latvijā. Jau pirms Pasaules kara, kuru vēlāk sāka dēvēt par Pirmo, Latvijas teritorijā norisinājās ātrslidošanas sacīkstes, bet ar jaunu sparu tās notika neatkarīgajā Latvijā no 20. gadu sākuma.
LATVIJAS PIRMIE SOĻI STARPTAUTISKAJĀ ARĒNĀ
Tieši slidskriešana bija viens no diviem pirmajiem sporta veidiem, kurā Latvija piedalījās olimpiskajās spēlēs. Tas notika Šamonī 1924. gada janvārī—februārī, kad Latviju pārstāvēja slēpotājs Roberts Plūme un ātrslidotājs Alberts Rumba. Plūme no sacensībām izstājās, bet Rumba četru distanču kopvērtējumā ieņēma 7. vietu! Jāpiebilst, ka tolaik čempionu gan olimpiskajās spēlēs, gan pasaules, Eiropas un Latvijas meistarsacīkstēs noskaidroja vairāku, lielākoties četru distanču summā, nevis katrā distancē atsevišķi. Tiesa, olimpiskajās spēlēs jau drīz pārgāja uz medaļu ieskaiti visās distancēs.
Turpmākajos gados Alberts Rumba itin veiksmīgi piedalījās starptautiskajās sacīkstēs, dažkārt tiekot pie godalgām. Alberta Rumbas augstākais sasniegums Eiropas čempionātā bija 5. vieta (Šamonī 1926. gadā), bet pasaules rangā — septītā vieta, kas sasniegta pirmajās ziemas olimpiskajās spēlēs. Tas bija Rumbas laiks Latvijas ātrslidošanā. 1924. gadā Alberts Rumba kļuva par Latvijas slidskriešanas meistaru jeb čempionu un šo titulu paturēja līdz pat 1932. gadam.
1933. gadā Latvijas meistarsacīkstēs uzvarēja jaunais talants Jānis Andriksons. Viņš par valsts čempionu kļuva arī 1934. gadā, bet lielākais Andriksona panākums starptautiskajā arēnā bija 1935. gada februārī izcīnītais zelts studentu sporta spēlēs — pasaules akadēmiskajās meistarsacīkstēs Sanktmoricā.
Un tad Latvijas čempionātā nāca Bērziņa laiks. Jau 1934. gada valsts meistarsacīkstēs tobrīd 17 gadus vecais Alfons Bērziņš ieņēma otro vietu, bet 1935. gadā kļuva par Latvijas čempionu. No gada uz gadu valsts čempiona tituls palika pie Bērziņa — 1936., 1937., 1938. gadā… Pakāpeniski Alfons Bērziņš ienāca arī starptautiskajās sacīkstēs. 19 gadu vecumā viņš startēja olimpiskajās spēlēs, 1936. gadā Garmišā-Partenkirhenē augstāko — 14.-15. vietu — 36 dalībnieku konkurencē izcīnot 500 m distancē, kļuva par Eiropas un pasaules čempionātu dalībnieku, bet, kas svarīgākais, uzrādīja ievērojamu progresu. Līdz 1939. gada Eiropas čempionātam Rīgā Alfona Bērziņa augstākais sasniegums starptautiskajā arēnā bija 1938. gadā pasaules čempionātā Davosā izcīnītā 4. vieta.
Alfons Bērziņš tika atzīts par 1938. gada labāko Latvijas sportistu, par ko 1939. gada sākumā saņēma avīzes Sporta Pasaule zelta medaļu un citus apbalvojumus. Neapšaubāmi tikko 22 gadu vecumu sasniegušais Bērziņš bija Latvijas lielā cerība sportā.
LATVIJA — EIROPAS ČEMPIONĀTA SAIMNIECE
1938. gada 26. septembrī Latvijas Ziemas sporta savienības (LZSS) valdes sēdē tika ziņots, ka Starptautiskā Slidošanas savienība (ISU — International Skating Union) ir nolēmusi Latvijai uzticēt Eiropas ātrslidošanas čempionāta rīkošanu. Meistarsacīkstēm bija jau noteikti datumi — 1939. gada 4. un 5. februāris. LZSS ķērās pie organizatoriskajiem darbiem, un Eiropas čempionāta rīkošanā tika iesaistīti visi iespējamie resursi, ieskaitot sporta jumta organizāciju LFKSK (Latvijas Fiziskās kultūras un sporta komiteja). Par Eiropas meistarsacīkšu goda patronu jeb aizbildni kļuva Valsts prezidents Kārlis Ulmanis. Tas viss liecināja par nopietnu pieeju un atbildību sacensību organizācijā.
Tika gādāts gan par informatīvajiem materiāliem — vairākās valodās drukātiem plakātiem un ielūgumiem, gan par sacīkšu norises vietas iekārtošanu. Čempionātu bija paredzēts rīkot Rīgā Armijas Sporta Kluba (ASK) laukumā starp K. Barona un Marijas ielām — vietā, kur tagad ierīkots Centra sporta kvartāls. Tur 1938. gada rudenī un 1939. gada sākumā norisinājās intensīvi un ievērojami stadiona labiekārtošanas darbi — tika paplašinātas skatītāju tribīnes, ierīkotas vietas goda viesiem, nodrošināts pastiprināts apgaismojums sacīkšu norisei diennakts tumšajā laikā. Visam bija jābūt visaugstākajā līmenī!
Tika gādāts arī par sportisko pusi. Ātrslidotāji jau vairākus mēnešus aizvadīja sausos treniņus Roberta Vithofa uzraudzībā. Kad 1938. gada decembrī sākās aktīvi ledus treniņi, slidskrējēji turpināja darbu Vithofa vadībā. Jau novembrī LFKSK nolēma sniegt finansiālu pabalstu ātrslidotāju Alfona Bērziņa un Pētera Stroda sūtīšanai uz Norvēģiju ar nolūku laikus sākt ledus treniņus un piedalīties starptautiskās sacīkstēs. Uz laikapstākļiem Latvijā nevarēja paļauties. Lai sagatavotos, bija nepieciešams gan atbilstošs ledus, gan augsta līmeņa sparinga partneri. Un norvēģi kā viena no ātrslidošanā spēcīgākajām nācijām bija lieliska izvēle. Latvijā palikušie ātrslidotāji turpināja sagatavošanās treniņus Rīgas slidotavās un uz dažādu ūdenstilpņu ledus.
Bažas par Eiropas čempionāta norisi un arī ātrslidotāju sagatavošanos radīja 1939. gada janvāra vidū uznākušais atkusnis. Problēma bija liela, un LZSS pat izvērtēja rezerves variantus meistarsacīkšu norises vietai. Kā alternatīva tika izskatīts Māras dīķis Pārdaugavā, kur varētu ierīkot čempionāta skrejceļu. Rīkotājiem un sporta draugiem par lielu atvieglojumu janvāra otrajā pusē Rīgā atgriezās sals, un sagatavošanas darbi turpinājās sacīkstēm paredzētajā vietā — ASK laukumā.
Janvārī tika nokomplektēts tiesnešu un viņu palīgu sastāvs, kas Eiropas meistarsacīkstēm bija diezgan prāvs — vairāk nekā 40 darbinieku. Sacīkšu vadītājs ar palīgu, starteris ar palīgu, laika lasītājs, laika ņēmēji, mērķa (finiša) tiesnesis ar palīgu, skrejceļa tiesneši, dalībnieku zinātāji, punktu aprēķinātāji, sacīkšu biroja darbinieki, rezultāta dēļa pārziņi un citi. Tika norīkoti divi sanitārā dienesta pārzinātāji. Par sacīkšu informatoru pie skaļruņa kļuva ātrslidošanas vecmeistars — LFKSK ģenerālsekretārs Alberts Rumba. Ātrslidotāju treneris Roberts Vithofs tika norīkots par ledus pārzini, bet ASK laukuma komandants bija neviens cits kā Valdemārs Baumanis, ASK sporta darbinieks un Latvijas basketbola sapņu komandas treneris. Savukārt Eiropas ātrslidošanas meistarsacīkšu galvenais tiesnesis bija ģenerālis Rūdolfs Klinsons — LFKSK vicepriekšsēdētājs un ASK priekšnieks. Par čempionāta veiksmīgu norisi bija jāgādā spēcīgai komandai!
ĢENERĀLMĒĢINĀJUMS
Eiropas čempionāta ģenerālmēģinājums, kā to nosauca Sporta Pasaule, norisinājās nedēļu pirms lielā notikuma. Proti, 1939. gada 28. un 29. janvārī starptautiskajām sacensībām paredzētajā ASK stadiona skrejceļā notika Latvijas ātrslidošanas meistarsacīkstes. Valsts čempionātam bija gan sportiskie, gan organizatoriskie uzdevumi. Proti, notika ne vien Latvijas ātrslidotāju spēju pārbaude, bet arī sacīkšu organizācijas testēšana. Latvijas meistarsacīkšu norisē bija jāiesaistās visiem norīkotajiem tiesnešiem un tehniskajam personālam, lai sacensību gaitā pārbaudītu, vai viss rit un darbojas nevainojami.
Prese pirms ģenerālmēģinājuma ziņoja, ka “Latvijas meistarsacīkstes šoreiz sevišķi svarīgas tādēļ, ka pēc to rezultātiem noskaidrosies mūsu reprezentanti Eiropas meistarsacīkstēm”. Proti, daudziem jaunajiem ātrslidotājiem bija iespēja sevi parādīt un nopelnīt dalību pēc nedēļas plānotajā lielajā notikumā. Jaunie centās. Pirmajā sacīkšu dienā ledus bija mazāk kvalitatīvs, bet otrajā — teicams. Četru distanču kopsummā savu piekto Latvijas čempiona titulu izcīnīja Alfons Bērziņš. “Nav vārdam vietas: Bērziņš, salīdzinot ar citiem mūsu ātriniekiem, ir klase par sevi! Viņa personā Latvija ieguvusi vienu no saviem vispār diženākajiem sportistiem, nerunājot jau nemaz par ātrslidošanu,” pēc Latvijas meistarsacīkstēm rakstīja Sporta Pasaule.
Kopvērtējumā 2. vietu ieņēma Pēteris Strods, 3. — Aleksandrs Tabaks. 4. vietu izcīnīja Jānis Andriksons, kurš bija atgriezies distancē pēc dažu gadu pārtraukuma. Prese vērtēja, ka Andriksona comeback ir izdevies labi. 5. vietu ieņēma Elmārs Bite, 6. — Jānis Grantiņš, 7. — Alfrēds Bite. Visi pirmās septiņas vietas Latvijas meistarsacīkstēs izcīnījušie ātrslidotāji tika apstiprināti kā Latvijas pārstāvji Eiropas čempionātā. Tiesa, īsi pirms sacensībām tika ziņots, ka Andriksons ir saaukstējies, un Eiropas meistarsacīkstēs uz starta līnijas stājās pārējie seši Latvijas pārstāvji.
EIROPAS ĀTRSLIDOŠANAS GALVASPILSĒTA
Pakāpeniski Rīgā sāka ierasties sacensību dalībnieki. Kā pirmie viesi ASK slidotavas ledu 31. janvārī iemēģināja poļu ātrslidotāji. Nākamajā dienā ar vilcienu ieradās jau prāvāka delegācija ar Nīderlandes, Norvēģijas un Vācijas sportistiem, tostarp starptautiskās federācijas ISU priekšnieks — holandietis Gerits van Lārs. Šo grupu Meitenes stacijā sagaidīja LFKSK ģenerālsekretārs Alberts Rumba, LZSS sekretārs Hugo Bērziņš un Rīgas žurnālisti, kuri pa ceļam iztaujāja viesu sportistus, lai nākamajā dienā sporta draugi varētu lasīt vissvaigāko informāciju par gaidāmajām sacīkstēm un to dalībniekiem. Drīzumā Rīgā ieradās arī citu valstu ātrslidotāji, un kopumā Eiropas čempionātā bija pārstāvētas astoņas valstis — Igaunija, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Somija, Vācija, Zviedrija un Latvija. Rīgā ārvalstu delegācijas pavadīja Latvijas Ziemas sporta savienības speciāli norīkoti sporta gidi, kuru uzdevums bija atvieglot viesu uzturēšanos un pārvietošanos Rīgā.
Plānotās Eiropas meistarsacīkstes tika popularizētas visos tolaik pieejamos plašsaziņas līdzekļos. Avīzes, žurnāli un plakāti aicināja būt aculieciniekam lielajā notikumā. Mēnešraksts Fiziskā Kultūra un Sports 1939. gada janvārī ziņoja par ASK laukuma telpu un tribīņu izbūves darbu un piebilda: “Mums jāpierāda, ka šīs tribīnes netiek velti celtas, un sacīkšu dienā tām jābūt aizņemtām līdz pēdējai vietiņai. Laba sacīkšu organizācija un tūkstoši atsaucīgu skatītāju būs labākais pierādījums tam, ka Latvija ir pelnījusi to godu, ka viņai uzticēta sacīkšu sarīkošana.” Avīze Rīts aicināja: “Savas simpātijas mūsu ātrslidotājiem vislabāk izpaudīsim, ja šodien meistarsacīkšu vietā pulcēsimies jo kuplā skaitā. Latviešu ātrslidotājiem tas būtu liels morālisks atbalsts.”
Bažas par apmeklētāju trūkumu bija nepamatotas. 2. februārī Sporta Pasaule ziņoja, ka “nekad un nevienai sacīkstei biļešu iepriekšpārdošana nav risinājusies tik dzīvi kā šoreiz”. Tādēļ pirms čempionāta sākuma organizatori ar avīžu sleju starpniecību aicināja apmeklētājus ierasties ASK laukumā jau laikus, lai neveidotos lieka drūzmēšanās. Līdzās ierastajiem sabiedriskā transporta — autobusu un tramvaju — reisiem čempionāta laikā tika norīkoti speciāli autobusi ar uzrakstu Uz Eiropas meistarsacīkstēm.
Dienu pirms čempionāta sākuma, 3. februārī, Rīgas Latviešu biedrības namā notika Eiropas meistarsacīkšu dalībnieku pāru izloze. Sacīkstēs bija paredzēta 28 ātrslidotāju dalība, un katram bija jāstartē visās četrās distancēs: pirmajā dienā 500 m un 3000 m; otrajā — 1500 un 5000 m. Katrā distancē trasē vienlaikus bija jādodas diviem ātrslidotājiem, un attiecīgi izlozē tika sadalīti pirmās dienas distanču pāri. Otrās dienas pāri tika noteikti pēc pirmās dienas rezultātiem. Jāpiebilst, ka izlozēto secību pilnībā ievērot neizdevās, jo divi sportisti slimības dēļ tomēr nevarēja startēt, un Eiropas čempionātā Rīgā piedalījās 26 ātrslidotāji. Turklāt viens no viņiem izstājās pēc pirmās dienas.
SĀKAS!
Sestdien, 4. februārī, pirms plkst. 14.00, kad bija noteikta Eiropas čempionāta atklāšana, uz ASK sporta laukuma plūda ļaužu straumes. Meistarsacīkšu vieta skatītājus pārsteidza ar savu svinīgumu. “ASK laukums tērpies neredzētā svētku rotā. Milzīgie no zaļām egļu skujām darinātie goda vārti, neskaitāmie karogi, visapkārt koši baltais sniega klājs, viss tas dod īsta svētku brīža noskaņu,” informēja avīze Rīts. Laukumā kā skudras rosījās tehniskie darbinieki. Pirms atklāšanas ceremonijas sāka snigt, un diezgan daudz darba nācās veltīt, lai pienācīgi sagatavotu un notīrītu ledus klāju. Saskaņā ar atšķirīgām preses ziņām pirmajā sacīkšu dienā bija ieradušies no 8000 līdz 10 000 skatītāju.
Noteiktajā laikā laukumā izslidoja 40 karognesēji. Karogu skaits nebija izvēlēts nejauši — tās bija pēc skaita jau 40. Eiropas meistarsacīkstes ātrslidošanā. Karogu jūrā dominēja sarkanbaltsarkanās krāsas, bet pārstāvētas bija visas dalībvalstis. Karognesēji nostājās pretī galvenajai goda ložai, kurā mūzikas pavadībā ieradās čempionāta goda protektors — Valsts prezidents Kārlis Ulmanis. Viņu ar svinīgiem sveicieniem sagaidīja atbildīgo sporta organizāciju pārstāvji. Starp goda viesiem ložā — ministri, virsnieki, diplomāti, valsts un sabiedriskie darbinieki. Ar īsu uzrunu Valsts prezidents pasludināja 40. Eiropas meistarsacīkstes ātrslidošanā par atklātām. Uzreiz pēc tam orķestris atskaņoja Latvijas valsts himnu, klātesošajiem dziedot līdzi, un mastā uzvijās liels Latvijas valsts karogs, paceļoties virs sarkanbaltsarkanā rotā tērptajam ASK laukumam. “Šķiet, tik plašs sporta sarīkojums Latvijā vēl nekad nav bijis, un apziņa, ka pienācis brīdis, kad mūsu sporta darbinieki un aktīvie sportisti var pierādīt savas spējas, piešķir mirklim svinīgu un pacilājošu noskaņu,” tā brīža sajūtas atspoguļoja avīze Rīts.
500 METRI. VASENIUSS VAI BĒRZIŅŠ?
Pēc tam, kad 40 karognesēji pameta laukumu, tas tika sagatavots meistarsacīkšu pirmās distances slidojumiem. Laikapstākļi uz rekordiem cerēt nelika, taču cīņa sniega pārņemtajā laukumā bija gaidāma sīva. No 13 pāriem kā pirmie distancē devās igaunis Leopolds Reivarts un latvietis Alfrēds Bite. Mūsējais nostartēja ļoti labi un finišēja pirmais. Uzvaras mastā, kas bija paredzēts tobrīd labāko laiku uzrādījušās valsts karogam, plīvoja Latvijas sarkabaltsarkanais. Daudzi klātesošie to saskatīja kā labu zīmi. Ar dažādiem panākumiem startēja citi Latvijas sportisti, bet labāko rezultātu uzrādīja Somijas ātrslidotājs Birgers Vaseniuss.
Pēdējā 13. pārī uz starta līnijas stājās soms Georgs Hennums un Latvijas cerība — Alfons Bērziņš. “Reizē ar starta šāvienu atdzīvojas skatītāju tūkstoši. Brāzmaini uzmundrinājuma saucieni pavada katru Bērziņa soli. Bērziņš zina, ka skrējienā viņa pretinieks nav vis soms Henums, bet gan nepielūdzamie tiesnešu pulksteņi, kas vēstīs, vai 500 m sacensībā uzvarētājs būs Vaseniuss vai viņš,” sprieda laikraksts Rīts. Skatītāji aizgūtnēm sauca: “Bērziņ! Bērziņ!” Starts izdevās lielisks, taču dārgais laiks tika zaudēts otrajā “kurvī” jeb pagrieziena lokā. “Skrējienu Bērziņš uzsāka tiešām brīnišķīgi, bet kad viņš iegāja otrajā “kurvī”, it kā kaut kas notika. Šis “kaut kas” atņēma Bērziņam vienu vai vairākas sekundes desmitdaļas,” ziņoja Sporta Pasaule. Tieši šī laika pietrūka, un Bērziņa uzrādītais laiks (45,3 s) par vienu sekundes desmitdaļu atpalika no 500 m distances uzvarētāja Vaseniusa laika.
Bērziņš šajā distancē ieņēma otro vietu, bet lielais pārsteigums bija tas, ka jaunā latviešu ātrslidotāja Alfrēda Bites sniegums bija 5. labākais 500 metros. Pēteris Strods palika devītais, pārējie latvieši — tālāk. Pēc distances Alfons Bērziņš Sporta Pasaulei komentēja: “Distances sākumu veicu tik labi kā reti kad. Gaidīju teicamu, protams, ledus apstākļiem piemērotu, rezultātu. Otrajā “kurvī” tomēr pārāk daudz zaudēju ar to, ka tālu straujais temps mani izsvieda aiz sniega valnīša. Sāp gan mazliet sirds! Bet Vaseniuss taču ir lielisks sportists…”
3000 METRI. VAI KĀDS NOĶERS?
Pēc 500 m slidojuma sekoja 3000 m distance, kurā ātrslidošanas eksperti prognozēja Bērziņam labākas izredzes. Starp abu disciplīnu sacīkstēm tehniska pauze. “Sniega pārslas kļūst arvien smagākas un Eiropas meistarsacīkšu skrejceļš grūtāk pārvarams. Turpat pusstundu sacīkšu sarīkotāji darbā laiž visus rīkus un skrejceļā dodas pat starptautiskās savienības prezidents Van Lers (red. – van Lārs), lai kopā ar sacīkšu vadītājiem izšķirtu, kā skrejceļu sagatavot nākošajiem slidojumiem,” informēja Rīts.
Kad visi sagatavošanās darbi bija paveikti, pirmajā pārī pie starta līnijas stājās holandietis Hermans Bujens un atkal kā pirmais — Alfrēds Bite. Šoreiz pārāks izrādījās pretinieks. Taču jau pēc otrā pāra finiša Nīderlandes karogu uzvarētāja, t. i., labākā laika, mastā nomainīja sarkanbaltsarkanais, jo labāku rezultātu uzrādīja Pēteris Strods.
Drīz pienāca brīdis, kad distancē devās Alfons Bērziņš un austrietis Maksimilians Štīpls, kuram tagad, pēc tam, kad Vācija okupēja Austriju, nācās pārstāvēt Vācijas krāsas. Skatītāji gaidīja sīkstu Bērziņa un kādreizējā rekordista Štīpla cīņu. Starta šāvienam atskanot, laukumā valdīja pilnīgs klusums. Pirmo 400 metru garo apli abi ātrslidotāji veica līdzīgā ātrumā, taču tad attālums starp abiem sāka palielināties. “Par pārsteigumu gaidītais duelis “plecu pie pleca” izpalika,” konstatēja prese. Alfons Bērziņš arvien pārliecinošāk attālinājās no Vācijas pārstāvja. “Mūsu meistara slidojumu traucēt nespēj ne vējš, ne sniegputenis un pēdējos riņķos viņa slidojums top vēl straujāks. Ar enerģisku spēcīgu soli, skatītāju gaviļu pavadīts, Bērziņš veic pēdējo riņķi un mērķi sasniedz lieliskā laikā 5:15,5 sek.,” ziņoja Sporta Pasaule.
Turpmāko sacīkšu gaitā skatītāji aizturētu elpu sekoja, vai kāds spēs pietuvoties Bērziņa sasniegtajam rezultātam. Uzmanīgi tika sekots informatora paziņojumiem skaļrunī par ātrslidotāju laiku trasē un fiksēto pēc finiša. Īpaši vērīgi pavadīja Vaseniusa soli. Latvijas karogs turpināja plīvot uzvarētāja mastā. Visu 3000 m distances sacensību laikā to vairs nenācās aizstāt, jo citiem neizdevās noķert Bērziņu. Otro labāko laiku uzrādīja līdzšinējais Eiropas čempions — Norvēģijas pārstāvis Čārlzs Matīsens. Bet Bērziņa galvenais konkurents pirmajā distancē Vaseniuss ierindojās piektajā vietā. Pēteris Strods uzrādīja 8. labāko laiku, 11. vietā ierindojās Aleksandrs Tabaks.
Līdzjutējiem par sajūsmu pēc pirmās dienas abām distancēm kopvērtējuma priekšgalā izvirzījās Alfons Bērziņš. Aiz viņa otrajā pozīcijā atradās Vaseniuss, trešajā — Matīsens. Pēteris Strods abu distanču kopvērtējumā ieņēma 7. vietu. Latvijas līdzjutēji, žurnālisti un sporta darbinieki pauda neviltotu sajūsmu par Alfona Bērziņa sniegumu. Daži eksperti sprieda, ka Bērziņa atrāviens kopvērtējuma punktu ziņā ir tik liels, ka jebkuram sāncensim būs ļoti grūti apdraudēt Bērziņa pozīcijas. Starptautiskās federācijas priekšnieks Gerits van Lārs, sveicot Bērziņu pēc distances, piebilda: “Redzu, ka norvēģu ātrslidotāju bažas par Jūsu spēju milzīgo progresu ir dibinātas.”
SKATĪTĀJU REKORDS — 18 000
Svētdien, 5. februārī, Eiropas meistarsacīkšu otrajā dienā uz ASK laukumu steidzās vēl lielākas ļaužu masas. Prese sprieda, ka pie vainas esot saulainais laiks un, protams, Bērziņa lieliskais sniegums pirmajā dienā. Saskaņā ar avīžu ziņām stadiona tribīnēs bija 18 000 skatītāju, kas bijis tā laika rekords sporta sacīkstēs. Sporta Pasaule ziņoja, ka meistarsacīkšu rīkotājiem aptrūka ieejas biļetes, un piebilda: “Tas laikam gan ir notikums, kas Latvijas sporta vēsturē atzīmējas pirmo reizi.”
Otrajā dienā goda vietu ložā īsi pēc plkst. 14.00 mūzikas pavadībā ieņēma Valsts prezidenta vietnieks — kara ministrs ģenerālis Jānis Balodis. Sacīkstes varēja sākties, tomēr nedaudz kavējās. Problēmas sagādāja skrejceļa sagatavošana. Atkusnis ledus uzturēšanu atbilstošā kārtībā padarīja par grūtu un pat neiespējamu. Spožā saule kausēja jau tā no atkušņa cietušo mīksto ledus segumu. “Līdz pēdējam brīdim taupīja skrejceļam uzsnigušo sniega kārtu, lai siltā saule neizrautu robus jau tā vārīgam ledus klājam. To saprata arī skatītāju tūkstoši un nebūt neuztraucās par sākuma kavēšanos,” skaidroja avīze Jaunākās Ziņas. Laukumā tika strādāts ar ledus ēveli, ar kuras palīdzību tika noņemta atkušņa izmiekšķētā dažu centimetru kārta. Šādos apstākļos rekordi nebija gaidāmi, bet aizraujoša cīņa skatītājiem — gan.
PLECS PLECĀ
Otrās dienas pirmā distance bija 1500 m. Latvijas lielajai cerībai Alfonam Bērziņam nācās startēt vienā no pēdējiem pāriem kopā ar Birgeru Vaseniusu. Taču aculieciniekiem ar bažām nācās noraudzīties, kā ar katru veikto apli ledus klājs kļūst arvien grūtāk pārvarams. “Ņemot vērā pavasarīgās saules spožumu, ik stundu, pat ik minūti ledus stāvoklis joprojām pasliktinājās. Ārkārtīgu handikapu tādēļ saņēma tie skrējēji, kas startēja pirmajos pāros,” secināja Sporta Pasaule. Vēl uz salīdzinoši laba ledus itin veiksmīgi nostartēja Pēteris Strods. Patīkamu pārsteigumu sagādāja Elmārs Bite, kura rezultāts bija vēl labāks nekā Strodam.
Protams, lielāku intrigu radīja apstāklis, ka kopvērtējuma līderim un sīvākajiem konkurentiem Bērziņam un Vaseniusam bija jāstartē vienā pārī. Abu izcilo ātrslidotāju sāncensība bija tik sīva, “ka vēl pēdējā “kurvī” nācās ļoti grūti zīlēt, kas uzvarēs”, rakstīja Sporta Pasaule. Pēdējā aplī Bērziņš un Vaseniuss slidoja plecu pie pleca. Skatītāju tūkstoši, kājās piecēlušies, skandināja: “Bērziņ! Bērziņ!” Un tad finiša taisnē Bērziņš nodrošināja uzvaru pār Vaseniusu. Tomēr apsteigt somu Penti Lammio, kas bija uzrādījis līdz šim labāko laiku 1500 m distancē, Bērziņam neizdevās. Lammio tika apsteigts pēdējā pāra slidojumā, kad labāks izrādījās līdzšinējais Eiropas čempions Matīsens. 1500 m slidojumu noslēdza viena ātrslidotāja starts, jo kāds holandiešu sportists pēc pirmās dienas sacīkstēm bija izstājies.
1500 m distancē uzvarēja Matīsens, otrajā vietā Lammio, bet 3.—4. vietu dalīja divi latvieši — Alfons Bērziņš un Elmārs Bite! Abiem bija nepieciešamas 3 minūtes un 8,1 sekunde. Eksperti, protams, sprieda, ka abu ātrslidotāju atrašanās uz viena pakāpiena vairāk apliecina to, kā pakāpeniski pasliktinājušies ledus apstākļi. Tomēr tas nemazina Elmāra Bites nopelnus un lielisko sniegumu trasē. Sporta prese sajūsminājās par Bites un citu latviešu jauno talantu sniegumu: “Var tikai apbrīnot, kādi briljanti pamirdz viena otra mūsu skrējēja sniegumos. Tas ir skaisti: par Latvijas ātrslidošanas sporta slavu un lielo vārdu vairs nav jācīnās tikai Bērziņam vien, bet viņam ir daudz izcilu palīgu!” Tāpat sporta žurnālisti neslēpa sajūsmu, ka 1500 m distancē labāko desmitniekā ir trīs latvieši! Trešais bija Pēteris Strods 7. vietā.
TRIUMFA SLIDOJUMS
Pēc 1500 m sacensību noslēguma iestājās garāks pārtraukums, kurā sacīkšu organizatori centās sakārtot ledu, lai tas būtu lietojams pēdējās — 5000 m — distances sacensībām. “Ledus skrejceļā sagriezta sniega putra, un pat tiesneši sāk šaubīties, vai būs iespējams cīņas turpināt. Blakus slidotava pārvērtusies par ezeru, un skatītāji līdz bufetei var nokļūt tikai atlokot bikšu galus. Sniega tīrītāji nemitīgi gludina skrejceļā ledu un ar apbrīnojamu pacietību skatītāju tūkstoši gaida brīdi, kad atkal ar jaunu spraigumu iedegsies cīņas,” vēstīja laikraksts Rīts.
5000 m distancē laikapstākļi mainījās, un šoreiz bija ieguvēji tie, kuri startēja vēlāk. Proti, saulei rietot, ledus apstākļi uzlabojās — pamazām temperatūra kritās, bet ledus kļuva stingrāks. Sacīkstes turpinājās pie mākslīgā apgaismojuma — prožektoru gaismā.
Sacīkšu kulminācija bija 11. pāra sacensība, kurā pie starta līnijas stājās abi kopvērtējuma līderi — Bērziņš un Matīsens. Eksperti bija sarēķinājuši, ka Matīsenam, lai kopvērtējumā apsteigtu Bērziņu, 5000 m distance jāpieveic 25 sekundes ātrāk par latvieti, bet “tas ir uz papīra”. Trasē bija ledus un bija pagrieziena loki, kuros todien līdzsvaru zaudēja, klupa un krita ne mazums ātrslidotāju.
Starts! Distances sākumā abi sāncenši kustējās līdzīgā tempā — pamīšus priekšā te viens, te otrs. Taču pakāpeniski Alfons Bērziņš izvirzījās vadībā, un attālums starp sportistiem pieauga. Jau sešas stundas slidotavā pavadījušie skatītāji nepārtraukti uzmundrināja Bērziņu. Kad līdz mērķim jeb finišam atlika divi apļi, mūsējais bija jau 100 metrus priekšā Norvēģijas pārstāvim. “Tad Bērziņam sametas kāja un viņš gandrīz krīt. Tomēr viņš noturas līdzsvarā,” ar dramatisma piegaršu ziņoja Rīts. Un tālāk jau bija Alfona Bērziņa triumfa slidojums, kad bija skaidrs, ka Eiropas čempiona tituls ir izcīnīts un to viņam neviens neapdraud. Skatītāju sajūsma bijusi neaprakstāma.
Atlika vēl triju ātrslidotāju starts, un to rezultāts vairs nevarēja mainīt čempiona titula saņēmēju. Vēl startēja divi somu sportisti un kā pēdējais — latvietis Jānis Grantiņš, kuram nācās distanci pievārēt vienatnē. 5000 m distancē uzvarēja Alfons Bērziņš (laiks 9:23,9), otro vietu ieņēma Oge Johansens, bet trešais palika Bērziņa pārinieks Čārlzs Matīsens. Vaseniuss palika sestajā pozīcijā, bet otrs labākais Latvijas pārstāvis 5000 metros bija Pēteris Strods, kurš uzrādīja 10. rezultātu.
LATVIJA VAR!
Sacīkšu noslēgumā laukumā izslidoja un pretī galvenajai tribīnei nostājās 40 karognesēji. Tad ierindā iesoļoja un nostājās tiesneši, un visbeidzot ieradās kopvērtējuma trīs pirmo vietu ieguvēji — jaunais Eiropas čempions Alfons Bērziņš, otrās vietas laureāts un tagad jau bijušais Eiropas čempions Matīsens, kā arī trešo vietu ieņēmušais Johansens. Kara ministrs J. Balodis uzvarētāju sveica ar lauru vainagu, sekoja rokasspiedieni, apsveikumi. Īpaši sajūsmināti un sirsnīgi jauno Eiropas čempionu sveica Latvijas ātrslidotāju treneris Roberts Vithofs. Uzvaras mastā starmešu gaismā cēlās Latvijas valsts karogs, orķestris atskaņoja Dievs, svētī Latviju!, un īpaši satraucošs un pacilājošs bija 18 000 klātesošo kopīgs himnas dziedājums.
Pēc sveikšanas Alfons Bērziņš ar lauru vainagu plecos slidoja goda apli. Skatītāju tūkstoši čempionam veltīja ovācijas, māja ar cepurēm un lakatiņiem. Latvieši bija aizkustināti un lepni! Īpaši atzinīgi tika novērtēts, ka Bērziņam līdzās esošie 2. un 3. vietas ieguvēji pacēla čempionu rokās un slidoja gar skatītājiem. Eiropas čempionāts noslēdzās ar ilumināciju jeb salūtu. Kā rakstīja avīze Rīts, debesīs “atplaukst krāšņas ugunspuķes”. Daudzas stundas ASK slidotavā pavadījušie skatītāji varēja gandarīti atgriezties mājās.
“Milzīgais Bērziņa panākums ļaužu masu pacēla sajūsmas spārnos. Droši var teikt, ka ātrslidošanā mūsu zemē tagad sācies pilnīgi jauns laikmets un tas ir laikmets, kura devīze, šķiet, skanēs: Uz priekšu!” pēc čempionāta ziņoja Sporta Pasaule.
5. februāra vakarā Rīgas Latviešu biedrības nama Zelta zālē norisinājās apbalvošanas ceremonija. Jaunais Eiropas čempions Alfons Bērziņš saņēma Valsts prezidenta dāvāto sudraba kausu un Latvijas Ziemas sporta savienības zelta medaļu. Balvas saņēma arī vicečempions un pirmo triju vietu ieguvēji katrā no četrām distancēm. Par balvām bija parūpējusies LFKSK vadība, Rīgas pilsēta un bankas.
Latvija 1939. gada Eiropas ātrslidošanas meistarsacīkstēs varēja lepoties ne tikai ar izcīnītu čempiona titulu, bet kopumā veiksmīgu latviešu ātrslidotāju startu. Kopvērtējumā augsts sasniegums bija arī Pētera Stroda 7. vieta. Vērā ņemams panākums bija arī Elmāra Bites 11. vieta. Pārējie latvieši — 14. vietā Aleksandrs Tabaks, 18. vietā Alfrēds Bite, 21. vietā Jānis Grantiņš.
Apbalvošanas ceremonijā starptautiskās federācijas prezidents Gerits van Lārs atzina: “Kad Eiropas meistarsacīkstes uzdeva rīkot Latvijai, visiem bija lielas bažas, vai tik maza valsts varēs viena veikt lielā stila starptautiskās sacīkstes, bet pēc šīm divām dienām es varu apliecināt, ka nevienas Eiropas, nedz pasaules meistarsacīkstes ātrslidošanā nav bijušas tik priekšzīmīgas kā šīs. Grūti redzēt un iedomāties pasaulē vēl otru valsti, kur būtu tik objektīva publika kā Latvijā, kas ar tik pat lielu sajūsmu var pamudināt kā savējos, tā arī labākos konkurentu sportistus.” Tas bija liels pagodinājums gan meistarsacīkšu rīkotājiem, gan sporta draugiem Latvijā. Latvijas prese ar sajūsmu atspoguļoja un lepojās par ārvalstu sportistu sniegtajām pozitīvajām atsauksmēm attiecībā uz meistarsacīkšu organizāciju Rīgā.
EPILOGS
Pirms aizbraukšanas Somijas ātrslidotājs Birgers Vaseniuss, kurš palika ārpus pjedestāla — 4. vietā, atzina, ka Bērziņš čempiona titulu izcīnīja vairāk nekā pelnīti, un piebilda, ka centīsies revanšēties pasaules čempionātā Helsinkos. Somu sportista vārdi piepildījās. Pēc divām nedēļām, 18. un 19. februārī, Somijas galvaspilsētā norisinājās pasaules meistarsacīkstes, kurā Vaseniuss kļuva par čempionu, bet Alfons Bērziņš izcīnīja pasaules vicečempiona titulu. Alfona Bērziņa sapnim par 1940. gadā paredzēto olimpisko startu nebija lemts piepildīties. 1939. gada septembrī sākās Otrais pasaules karš, kura dēļ tika atceltas olimpiskās spēles un starptautiskie čempionāti. Vēl 1940. gadā karadarbībā neierautās valstis piedalījās starptautiskās sacīkstēs, bet tām nebija ne Eiropas, ne pasaules čempionātu statusa. Turklāt karalaukā krita daudzi sportisti. 1940. gada sacīkstes norisinājās jau bez pasaules čempiona Birgera Vaseniusa — viņš galvu par savu zemi nolika 1940. gada janvārī, kad Somija aizstāvējās pret Padomju Savienības iebrukumu.
Alfons Bērziņš turpināja startēt ātrslidošanas sacīkstēs par spīti okupācijām un karam. Kļuva par Latvijas čempionu arī padomju un nacistu okupācijas gados. Tad sekoja dienests Latviešu leģionā, bet pēc kara — daudzi gadi PSRS varas iestāžu ieslodzījumā Vorkutā. Viņš izdzīvoja un 50. gados atgriezās dzimtajā zemē. Neatkarīgu Latviju meistars nepiedzīvoja, taču bija pārliecināts par to. Alfons Bērziņš aizgāja mūžībā 1987. gadā.
