Es gribu un varu!
Viens no Latvijas ātrākajiem peldētājiem, valsts vairākkārtējais rekordists Daniils Bobrovs ir tiešs un mērķtiecīgs, tāpēc savu nodomu neslēpj: “Gribu startēt olimpiskajās spēlēs Tokijā!” Tie nav tikai tukši vārdi, jo pirms pāris nedēļām Latvijas atklātajā čempionātā Daniils divas reizes nedaudz piekāpās vienīgi pasaules vicečempionam no Baltkrievijas Iļjam Simanovičam.
Tiesa, panākumi Latvijas meistarsacīkstēs vēl neko negarantē — abiem sportistiem tie bija tikai pirmie starti jaunajā sezonā. Un līdz olimpiskajam normatīvam Daniilam Bobrovam vēl mazliet pietrūkst. Saskaņā ar olimpiskajiem atlases kritērijiem droši par startu Tokijā var būt tikai A normatīvu izpildījušie peldētāji, ar izpildītu B normu sportists iegūst tiesības kandidēt uz spēlēm ar uzrādīto rezultātu, bet vēl jāgaida atbilde no Latvijas Peldēšanas federācijas un LOK.
SAPNIS NO PEKINAS
Lai kā arī būtu, puisis trenējas un dara visu, lai olimpiskais sapnis piepildītos.
Daniils atceras, ka jau 11 gadu vecumā, vērojot olimpiskās spēles Pekinā (2008. g.) un trenējoties peldēšanā, savā puišeļa galvā iedomājies — reiz es piedalīšos olimpiādē! Vēl pēc četriem gadiem, kad olimpiskās spēles risinājās Londonā, olimpiskais dzinulis lika trenēties vēl nopietnāk.
Pirms trim gadiem Rio spēles jau likās aizsniedzamas, taču sekundes bija nepielūdzamas un olimpiskie ūdeņi palika neaizsniegti.
TRENERU UN TEHNIKAS MAIŅA
Daniils pērnā gada septembrī mainīja treneri — no Gaļinas Brokas pārgāja pie Germana Jakubovska. Tas nebija personisku iemeslu dēļ, un no iepriekšējās treneres viņš šķīrās draudzīgi. Daniils spriež, ka ārēji tik vienkāršajā peldējumā brasa stilā jaunā trenera vadībā gribēja ieviest jaunas vēsmas. Par savu galveno distanci viņš uzskata 200 metru peldējumu, kurā laboja mūsu olimpieša Valērija Kalmikova 15 gadus veco Latvijas rekordu. Starp citu, viņa rekords ir labāks nekā Tokijas spēļu normatīvs, taču sasniegts pirms kvalifikācijas cikla sākuma.
Peldēšanas stilā Daniils neko pārmērīgi mainīt negrasās. Vienīgi 200 metros, ko viņš dēvē par savu staiera jeb garo distanci, jācenšas vairāk ieviest sprinta garu. Tas nozīmē visu darīt ātrāk un enerģiskāk un, protams, prasa daudz labāku fizisko sagatavotību un spēku. Daniils stāsta, ka visgrūtākie metri ir no 100 līdz 150, kad tik daudz spēka jau atstāts distancē, bet vēl krietns gabals jāpeld. Tad parādoties viss, kam un kā esi gatavojies.
Runājot par taktisko cīņu un pretinieku vērošanu distancē, viņš atzīstas, ka šajā distancē tam nav izšķiroša nozīme — visu laiku jāpeld maksimāli ātri. Turklāt ir vairāku veidu peldētāju brilles, un ar dažām pa malām skatīties nemaz nevarot — kā zirgam, kam uzliktas klapes. Pēdējā laikā Daniils pagriezienos, kad visvairāk ir iespēju saskatīt sāncenšus, aizverot acis, lai pilnībā koncentrētos savam peldējumam.
Iedziļinoties tehnikas niansēs, Daniils stāsta, ka liela nozīme ir ne tikai peldējumam, bet arī starta reakcijai (īpaši svarīgi tas ir 50 un 100 metru distancēs), kā arī apgrieziena veikšanai (200 metros tādi ir trīs), arī tur ar izkoptu tehniku var vinnēt sekundes.
PELDĒŠANA UN… PLAKANĀ PĒDA
Sešu gadu vecumā Daniilu uz peldēšanu atveda vecāki. Iemesls pavisam prozaisks — esot dzirdējuši, ka nodarbības peldēšanā mazinot plakano pēdu. Tagad viņš smej, ka tas esot viens no lielākajiem maldiem, jo ūdens nekādus labojumus pēdā neveic. Tieši otrādi, sporta veidā, kur pēda ūdenī atslābinās, tā kļūst vēl plakanāka. Taču peldēšana iepatikusies, un ar vecāku atbalstu tā arī sākušās Daniila gaitas šajā sporta veidā. Līdztekus viņš gan nodarbojies ar futbolu, basketbolu un volejbolu. Runājot par plakano pēdu, viņš smej, ka tas peldēšanā ir tikai ieguvums, jo mazāka pretestība ar ūdeni…
Panākumi nav likuši ilgi gaidīt, jo peldēšanā ir tik daudz distanču un stilu, ka gandrīz katram centīgam un apdāvinātam bērnam drīz vien izdodas tikt pie pirmajām medaļām. Daniilu stipri iedvesmojusi sasniegtā meistarkandidāta, vēlāk — sporta meistara un starptautiskā sporta meistara norma.
Runājot par īpašiem dabas dotumiem peldēšanā, Daniils ir visai atturīgs, jo ir redzēti visdažādākā tipa augstas klases peldētāji — gari, īsi, drukni, arī stiegraini. Daudz svarīgāka ir tā sauktā ūdens izjūta. Kad baseinā jūties kā mājās, tad tas ir tavs sporta veids. Viņš nedaudz patrenējis bērnus, un, vērojot iesācējus, ātri var secināt — būs peldētājs vai meklēs citu sporta veidu. Daniils atceras, ka bija puisis, kurš jau pirmajos treniņos stāv, ieķēries trepītēs, un gaida mirkli, kad treneris atļaus mesties ūdenī. Cits, neraugoties uz vesti un roku aprocēm, ūdenī nav iedabūjams, brēc par katru ūdens šļakatu.
Latvijas šobrīd labākā peldētāja Ieva Maļuka, kura gandrīz katrās sacensībā labo Latvijas rekordus, pat stāvot uz augstākā goda paaugstinājuma pakāpiena, nereti ir krietni īsāka par zemāk stāvošajām sāncensēm, taču ir nenoķerama peldbaseinā.
Ar saviem dotumiem (augums 188 cm, svars aptuveni 80 kg) Daniils ir apmierināts — atbilstot vidējam statistiskajam peldētājam.
Runājot par peldēšanai vislabāko vecumu, viņš atzīst, ka Latvijā par to grūti runāt, jo īsto vecumu pie mums sasniedzot vien retais. Pārejot no jauniešu līmeņa uz pieaugušo kārtu, rodas citas vajadzības (arī materiālas) un retais vairs nodarbojas ar peldēšanu nopietni. Īsto vecumu — 23—28 gadi, kad organisms nobriedis, ir laba fiziskā forma, pareiza tehnika un radusies patiesa izpratne par sportu, — pie mums sasniedz vien daži peldētāji.
Arī pašam vairākkārt ir bijusi doma peldēšanai mest mieru. Pirmā reize bija pusaudžu gados, kad redzi, ka ir tik daudz lietu, ar ko nodarboties, ka draugi iet uz tusiņiem, atļaujas dažādas izpriecas, bet tu peldi un peldi divreiz dienā, tad arī vienīgajā brīvdienā — ja nav sacensību — vairāk par gulēšanu neesi spējīgs izdomāt. Pārgāja. Vecāki arī palīdzēja, panākumi sportā un ārzemju braucieni rosināja sapratni, ka dzīvē katram savs ceļš, bet izpriecām laika vēl būs atliku likām.
Tagad daudz laika aizņem mācības Rīgas Tehniskajā universitātē, arī dažādi darbiņi (nevar visu laiku dzīvot tikai uz vecāku rēķina), treniņi, kas visbiežāk ir divreiz dienā un, protams, mērķis — tikt uz olimpiādi.
PELDĒŠANĀ STRĀDĀ ARĪ GALVA
Fiziskā sagatavotība, kas jāuzlabo visu laiku, tehnika, kuru līdz pilnībai var novest tikai retais supertalants, nav viss, kas nepieciešams peldēšanā, lai sasniegtu cienījamas virsotnes. Ļoti daudz atkarīgs no izpratnes par to, ko gribi sasniegt. Tāpat ļoti svarīgas ir koncentrēšanās spējas, prasme visus spēkus atdot tajās dažās minūtēs baseinā. Daniils stāsta, ka uz starta reti kad iziet ar domu pietiekami labi nopeldēt un viss. Katrā startā jācenšas sasniegt labāko, uz ko tajā brīdī esi spējīgs. Izšķirošajos startos pat nedaudz vairāk.
Runājot par šāgada galvenajiem startiem, Daniils min pasaules čempionātu, kurš jūlija izskaņā notiks Kvandžu (Dienvidkoreja) un kur jācenšas sasniegt maksimumu. Pagaidām uz jautājuma zīmes ir starts universiādē, kas notiek Neapolē (Itālija) īsi pirms pasaules čempionāta. Piedalīties tikai dalības pēc Daniils nevēlas, bet divās sacensībās ar pāris nedēļu atstarpi sasniegt un noturēt vislabāko sportisko normu nav tik vienkārši. Kaut arī olimpiskos normatīvus var pildīt vēl nākamajā gadā, labāk un mierīgāk ir olimpiskajām spēlēm gatavoties ar ceļazīmi kabatā.
Daniils atzīst, ka ir jābūt kārtīgam pamatam, tāpēc šobrīd viņu iedvesmo sauklis — es gribu un varu!
Daniils BOBROVS
Peldētājs, RTU students
Dzimis: 1997. gada 10. oktobrī Rīgā
Augums, svars: 188 cm, aptuveni 80 kg
Izglītība:absolvējis Rīgas 75. vidusskolu, mācās RTU Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātē
Sporta gaitas: peldēšanā trenējas kopš sešu gadu vecuma
Treneri: pirmais treneris Vladimirs Maslovskis, vēlāk — Andrejs Broks, Gaļina Broka, tagad — Germans Jakubovskis
Lielākie sasniegumi sportā: 7. vieta Eiropas spēlēs Baku (2015. g.), starti universiādē, pasaules un Eiropas čempionātos, divi Latvijas rekordi 100 un 200 metros brasā 50 m baseinā, Latvijas rekords 200 metros 25 m baseinā, trīs Latvijas rekordi stafešu komandās
Vaļasprieks: programmēšana
Ģimenes stāvoklis: neprecējies
Mērķis: startēt olimpiskajās spēlēs
