Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Juris Bērziņš -Soms

Juris Bērziņš -Soms Toreiz un tagad
Žurnāls: Nr. 366

Cīņas paklājs kā dzīves ceļš

Dzīve attīstās kā pa spirāli. 33 gadus vecā brīvās cīņas cīkstoņa Armanda Zvirbuļa ceļš sportā to uzskatāmi apliecina. 2012. gada Londonas olimpisko spēļu dalībnieks, 2011. gada pasaules čempionāta piektās vietas ieguvējs un 2007. gada Eiropas U-20 čempionāta uzvarētājs ir attīstības nākamajā lokā un strādā kā treneris. Armanda pazīstamākā sportiste ir četrkārtējā Eiropas čempione Anastasija Grigorjeva, kura viņa vadībā kļuvusi par pasaules un Eiropas čempionātu medaļnieci, par uzvarētāju Eiropas spēlēs 2019. gadā. Pirms nepilniem diviem gadiem Armands uzņēmies arī Latvijas Sporta Cīņas federācijas prezidenta nepavisam ne vieglo nastu.

Juris Bērziņš -Soms Toreiz un tagad
Žurnāls: Nr. 365

Limbažnieka laimes hormons

Smaiļotāju Kristapu Zaļupi no Limbažiem var uzskatīt par vienu no mūsu neatlaidīgākajiem olimpiešiem. Savu cīņu par vietu olimpiskajā regatē viņš sāka jau tālajā 1996. gadā, šo sapni īstenojot vien ceturtajā mēģinājumā 2008. gadā, kad 32 gadu vecumā Kristaps Zaļupe divniekā kopā ar Kristu Straumi Pekinas spēlēs 1000 m distancē iekļuva finālā, kur finišēja septītie. Uz pusi īsākā airējumā abi izcīnīja 10. vietu. Limbažnieks par olimpisko ceļazīmi cīnījās arī 2012. gadā, taču nedaudz pietrūka, un 36 gadu vecumā viņš savas profesionālā sportista gaitas beidza. Tagad Kristaps Zaļupe vietējā sporta skolā strādā par treneri basketbolā.

Juris Bērziņš -Soms Toreiz un tagad
Žurnāls: Nr. 362

Kāpēc Valentīna nenomira aiz laimes

“Domāju, ja pārlēkšu divus metrus, iekritīšu mīkstajā augstlēkšanas bedrē, aizvēršu acis un aiz laimes nomiršu...” Tā kādreiz teica Valentīna Gotovska, kura jau trīsdesmit gadus ir Latvijas rekordiste augstlēkšanā. Labi gan, ka viņas rekords ir vien 1,97 metri, jo Valentīna varēja kļūt par četrkārtēju olimpieti (augstākā — 13. — vieta augstlēkšanā 2000. gada spēlēs Sidnejā), startēt daudzos pasaules čempionātos (labākais sniegums — 5. vieta tāllēkšanā 2001. gadā), vairākas reizes uzvarēt Eiropas kausa izcīņā, 34 (!) reizes kļūt par Latvijas čempioni 60 m, 100 m skrējienos, augstlēkšanā, tāllēkšanā un septiņcīņā, 10 gadus būt Latvijas rekordiste tāllēkšanā (6,91 m).