Cīņas un spēka sports
Cīņā jaunas olimpiskās cerības
Jelgavas novada sporta centrs dzirksteļoja cīkstoņu sportiskā azartā divu dienu garumā. No masveidības viedokļa dominēja Daugavpils puses sportisti, kuri brīvajā cīņā un grieķu-romiešu cīņā kopā ieguva 21 medaļu. Savukārt sportiskās kvalitātes ziņā īpaši izcēlās divi Visvalža Freidenfelda internāta audzēkņi — gulbeniete Raivita Timofejava un Viljams Lutkevics no Sējas novada.
Māsu Tarvidu olimpiskās cerības
Kopš 2000. gada vasaras olimpisko spēļu programmā iekļauts taekvondo, taču Latvija šajā cīņas mākslā olimpiādē vēl ne reizi nav bijusi pārstāvēta. Ir cerības, ka Tokijā latvieši pirmo reizi varētu ierakstīties arī taekvondo olimpiskajā vēsturē.
Pretendentu kvartets
Pirmo reizi divdesmit gadu laikā, kopš svarcelšanā ieviesta kvalifikācijas sistēma olimpiskajām spēlēm, uz startu olimpiādē reāli pretendē četri Latvijas smagatlēti — Artūrs Plēsnieks, Rebeka Koha, Ritvars Suharevs un Vadims Koževņikovs.
Svarcelšanas vanagacs
Kādreiz pats dēvēts par rekordu mašīnu, tagad — jau 30 gadus viņš veido citus rekordistus. Tas ir svarcelšanas treneris Eduards Andruškevičs, kurš aizvien ar nevīstošu darba sparu, kompetenci un juveliera precizitāti kā lietaskokus no vienkāršiem puikām un meitenēm izkopj jaunus čempionus. “Viņš ir vecis zvērs. Reti kurš var izturēt tādu darba slodzi, bet viņš vienkārši strādā,” Andruškeviču raksturo viņa talantīgākais audzēknis, olimpiskais medaļnieks Viktors Ščerbatihs.
Karatē debija ar Latvijas debitantu?
Tokijā olimpisko debiju piedzīvos karatē, kas sporta veida dzimtenē pirmo reizi iekļauts olimpisko spēļu programmā. Latvijai ir cerības, ka sarkanbaltsarkanās krāsas šajā sporta veidā varētu būt pārstāvētas pat ar diviem sportistiem, no kuriem viens varētu iesaistīties cīņā par olimpisko sešnieku. Tiesa, ceļazīmes vēl jāizcīna ar labu sniegumu ilgtermiņā.
Reiņa Krēgera atgriešanās
Reinis jau nebija nekur pazudis, vien pieci gadi pavadīti ASV, kur mūsu šobrīd labākais desmitcīņnieks pieaugušo konkurencē studēja un sportoja, ik pa brīdim pārstāvot Latviju starptautiskās sacensībās. 2011. gadā Krēgers guva plašāku ievērību, ar Latvijas junioru rekordu izcīnot piekto vietu Eiropas U-20 čempionātā, vēl pēc trim gadiem viņš finišēja desmitais ASV studentu čempionātā (NCAA), bet pērn izcīnīja devīto vietu pasaules universiādē.
