Futbols

Gandrīz pēc gada pārtraukuma šomēnes darbībā atkal redzējām mūsu futbola valstsvienību, kas aizvadīja pirmos mačus jaunā galvenā trenera Daiņa Kazakeviča vadībā. Diemžēl Latvijas izlases jaunais dzīves posms Eiropas Nāciju līgas zemākajā līmenī iesākās ne pārāk iepriecinoši, jo neizšķirti ar Andoras un Maltas futbolistiem nekādā gadījumā nevar būt apmierinošs rezultāts. Jau oktobrī Latvijas izlasi gaida izšķiroša spēle Fēru salās — neveiksme šajā mačā sagraus mūsu cerības uz pirmo vietu Eiropas futbola pastarīšu līgā un radīs papildu spiedienu uz valstsvienības jauno vadību.

Kausa izcīņa gandrīz vai katras valsts futbolā ir īsākais un nežēlīgākais turnīrs, kurā uz starta līnijas stājas meistarībā, taču ne ambīcijās atšķirīgas komandas. Var jau pastiept kausa kalendāru uz divām sezonām, taču var, sākot ar ceturtdaļfinālu, katru kārtu dubultot — uzvarētāju noteikt pēc divu spēļu rezultātu summas. Dažās valstīs bijuši dažādi eksperimenti, tomēr vairumā ir saglabājies vienmīnusa princips — zaudētājam jāizstājas. Atšķirībā no mēnešiem ilgstošajiem nogurdinošajiem čempionātiem, kuros gan līderiem, gan pastarīšiem draud kritiens neveiksmju bedrē, tomēr atliek arī laika no tās izrāpties un pārvarēt vājuma brīžus, kausa izcīņas spēlēs tādas izdevības nav. Reglaments ir nepiekāpīgs: zaudētājam turnīrs ir beidzies.

Latvijas futbola valstsvienība turpina moku ceļu 2020. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā, bez variantiem zaudējot visās sešās spēlēs. Bet viss vēl nav beidzies, un bail pat iedomāties, kas notiks, kad oktobrī nākamajā mačā pie mums ciemosies poļi ar slaveno vārtu gūšanas mašīnu Robertu Levandovski priekšgalā.

Tā varētu teikt pat bez gariem ievadiem, tik vien kā uzmetot acis čempionāta tabulai. Taču šajā sezonā, kad ceļā jau ir turnīra trešais riņķis, jābūt visai uzmanīgam, jo šogad, kā agrāk gandrīz vai nekad, tabula pārveidojas pēc katras spēles un kārtas. Kas vainīgs? Visu deviņu klubu negaidīti un necerēti lielā konkurence.