Bez pinekļiem
Visaugstākajā līmenī sezona iesākusies pasaules 2014. gada junioru čempionam jelgavniekam Gatim Čakšam. Jau pirmie starti pēc ilgstošās atturības jūlijā viesa cerības, ka stabilitāte pāraugs arī augstvērtīgākos rezultātos.
Sezonu Gatis sāka 15. jūlijā ar uzvaru Somijas pilsētā Lahti (79,31), trīs dienas vēlāk uzvarēja Igaunijas pilsētiņā Randverē (81,67), pēc tam Somijas mazpilsētā Orimatilā jau pietuvojās savam personiskajam rekordam — 83,99 metri. Septiņās dienās trīs sacensības!
Nepilnu mēnesi vēlāk — 11. augustā — jau pavisam nopietnā konkurencē Turku (Somija) Pavo Nurmi Games Čakšs piekāpās tikai pasaules labākajiem šķēpmetējiem vāciešiem Johannesam Feteram (91,49) un Andreasam Hofmanam (85,42), sasniedzot 82,65 metrus un iegūstot trešo vietu, turklāt atstājot aiz sevis vairākus rangā augstākus vīrus. Vēlreiz pasaules labāko šķēpi krustojās Somijas pilsētā Kuortanē. Atkal uzvarēja vācietis Feters — 86,94, otrais palika zviedrs Kims Ambs — 85,68, trešais — Gatis ar 82,92 metriem.
Šķēpa mešanas sprinta sezonas turpinājumā uzvara Latvijas čempionātā Jelgavā — 83,80 m, bet pēc tam Prezidenta balvas izcīņā Ogrē Gatis divreiz laboja personisko rekordu, labākajā mēģinājumā sasniedzot 84,56 metrus. Tiesa, līdz šāgada decembrim olimpisko normatīvu pēc jaunpieņemtā nolikuma izpildīt vēl nav izdevies, līdz tam trūkst vien 44 centimetru. Ja tos izdosies sasniegt atlikušajos divos trijos mačos, jelgavnieks pārsteigts nejutīšoties. Tas būs arī kā apliecinājums pašam, ka tas ir iespējams.
Gatis mierīgi uztver dīvaino sezonu, pēc fiziski smagā ziemas darba gan izpalika ierastā treniņnometne Spānijā, arī pēc tam mēnesi fiziskus vingrinājumus izdevās veikt vien meža nostūrī, līdz varēja atgriezties ierastajos Murjāņos. Arī tad kopā ar treneri Andreju Vaivodu nolēmuši neforsēt, jo sezonas aprises tobrīd vēl bija miglā tītas.
Kā ierasts, uz komercmačiem treneri līdzi nebrauc, tāpēc Gatis visās sacensībās bija viens. Arī Latvijas čempionātā un Prezidenta balvas izcīņā trenera nebija klāt, jo Vaivodam kā Murjāņu sporta ģimnāzijas darbiniekam bija jāuzturas pašizolācijā (atceramies Covid skartos riteņbraucējus). Gatis atzīst, ka trenera skata no malas pietrūcis, taču abiem uzskati par šķēpmešanas būtību esot tik vienādi, ka nepieciešamos secinājumus centies izdarīt pats, sieva arī palīdzējusi. Savdabīgi, ka pēdējo reizi Gata startu sacensībās klātienē treneris redzējis vien pērnā gada oktobrī…
Sportists atzīst, ka nevienas sacensības nav bijušas ne galvenās, ne izšķirošās, līdz ar to rokas, kājas un galvu nav saistījuši atbildības pinekļi. Kaut arī sasniegta laba fiziskā forma, cenšanās pēc tehniski pareizi izpildīta metiena ne vienmēr realizējusies. Lai veiktu izcilus metienus, šķēpmešanā jāsakrīt daudziem apstākļiem, ietekmē gan saule, kas spīd acīs, gan nelabvēlīgs vējš, lietus, pārbraucienu nogurums. Gatis ir apmierināts ar pagaidām paveikto, jo divreiz sasniegts personīgais rekords, gūtas uzvaras, godalgotas vietas ļoti spēcīgā konkurencē. Galvenais — metieni pāri 82—83 metriem kļuvuši par ikdienu.
Šķēpmešanā vairs jauni brīnumlīdzekļi Čakšam nav jāmeklē, vien jāuztur laba fiziskā forma (neko nepārforsējot, jo ar muskuļu kalniem šķēpu nemet) un jācenšas nemitīgi pilnveidot mešanas tehniku, izmantojot visu, ko devusi daba un paša ieguldītais darbs.
