Ar ceha rūdījumu

Latvijas rekordistam peldēšanā Nikolajam Maskaļenko ir 22 gadi. Savā vecumā viņš ir riktīgs vecis — kārtīga lokomotīve —, kurš zina, ko dzīvē grib sasniegt, gan — kā to izdarīt.

Trijās maija dienās Rīgā tika aizvadīts Latvijas atklātais čempionāts peldēšanā. Ķīpsalas baseinā bija pulcējušies vairāk nekā 400 sportisti no deviņām pasaules valstīm, lai spēkotos ne vien par Latvijas 91. peldēšanas meistarsacīkšu godalgām, bet arī kvalifikācijas normatīviem dalībai šāgada pasaules čempionātā Kazaņā un 2016. gada olimpiskajās spēlēs Rio.

Garajā baseinā ūdeni dārdināja arī Ķengaraga sporta skolas BSK Delfīns audzēknis, Rio olimpisko spēļu kandidāts Nikolajs Maskaļenko, kurš laboja sev piederošo rekordu 100 m brasā un izcīnīja trīs zelta medaļas.

KAUJA AR JUNIORU REKORDISTU

„Ar rezultātu pilnībā neesmu apmierināts,” sarunu iesāk Nikolajs. „Galvenais uzdevums bija izpildīt normatīvu 50 m brasā, lai kvalificētos pasaules čempionātam Kazaņā.” Kaut arī tas neizdevās, federācijas atlases sistēma gan paredz, ka Maskaļenko tomēr varēs doties uz Kazaņu.

Sacensību pirmajā dienā ar lielu interesi tika gaidīta Maskaļenko cīņa 100 metros brasā ar zviedru, šīs disciplīnas speciālistu Johannesu Skagiusu — abi sportisti šogad izcēlušies ar augstas klases rezultātiem. Sāncenši publikai nelika vilties, jo dramatiskā cīņa notika līdz pat pēdējam centimetram. Hronometram apstājoties, uz laikrāža dega 1:02,43 — Maskaļenko un zviedrs finišu sasniedza vienlaikus, un abiem nācās dalīt goda pjedestāla augstāko pakāpienu! Nikolajs ar šo rezultātu sasniedza jaunu personisko un nacionālo rekordu.

Atceroties rekordpeldējumu, Nikolajs norāda, ka Latvijas čempionāta organizatori jau otro gadu speciāli meklējuši viņam sīvu konkurentu. Pērn atbrauca lietuvietis, kuram tika izgrieztas pogas, šogad — tika sarūpēts vēl spēcīgāks sāncensis. „Pirms starta domāju — zaudēt nevaru. Starts… signāls… pēc nopeldētiem 50 m pagrieziens, kam seko garais īriens… peldu, peldu un redzu rokas blakus! Domāju, nē, nē — vajag līdz galam. Kā sasniedzu finišu, skatos, uz tablo iedegas 1. un 4. celiņš! Man šķita, ka esmu 5. celiņā, tādēļ domāju, ka esmu zaudējis… Pēc tam smaidīju un smējos. Dīvaina sajūta!”

Nacionālais rekords tika labots par četrām sekundes simtdaļām. Maskaļenko pailustrē — tā ir sprīža tiesa.

Sacensību otrajā dienā Maskaļenko izcīnīja uzvaru 50 m tauriņstilā. Savukārt trešajā Germana Jakubovska trenētais sportists 50 m brasā sakāva pieminēto zviedru — Eiropas junioru rekordistu šajā distancē — Skagiusu un ar rezultātu 28,14 vikingu apsteidza par trim sekundes desmitdaļām.

Nikolajs rezumē mačus: „Kopumā pirmajā dienā viss bija kārtībā, jo uzlaboju savu rekordu, otrajā dienā — arī labi, jo vinnēju 50 m delfīnā. Trešajā dienā arī vajadzēja sasniegt jaunu rekordu, taču bija nianses, kas patraucēja,” Maskaļenko negribīgi norāda uz neplānotiem sarežģījumiem. „No rīta priekšpeldējumā viss bija kārtībā. Vēl iepriekšējā vakarā nodomāju — jūtos labi, iziešu uz starta un sasniegšu labu rezultātu. Taču izšķirošajā peldējumā uz startu neierodas viens no peldētājiem. Bet mēs gaidām un gaidām,” Maskaļenko skaidro: lai gan viņš uzvarēja peldējumā, pirms starta neplānotā kavēšanās iekrāva pa nerviem, izsitot viņu no ritma. „Tā nedrīkst būt. Tā ir organizatoru kļūda,” puisis nedaudz uzvelkas.

MIELES KATARĀ

Aizvadītā gada izskaņā pasaules čempionātā, kas notika Kataras galvaspilsētā Dohā, Maskaļenko piedzīvoja visnotaļ sāpīgus brīžus. 50 m brasā viņam pietrūka tikai divas sekundes simtdaļas, lai kvalificētos pusfinālam, kas faktiski būtu labs sasniegums visai Latvijas peldētāju saimei.

Maskaļenko atceras: „Atkal — kvalifikācijas peldējumi no rīta, bet pusfināli un fināls, kuriem vajag kvalificēties, — vakarā. No rīta plkst. 9 visiem sportistiem ir grūti startēt, jo organisms vēl nav pamodies. Tomēr rīta sesijai sasniedzu normālu rezultātu, bet ar to līdz pusfinālam nedaudz pietrūka. Žēl.”

Maskaļenko pieder četri Latvijas rekordi — 50 un 100 m brasā garajā un īsajā baseinā. Taču — ko viņš pats uzskata par saviem lielākajiem sasniegumiem peldētāja karjerā? „Grūti pateikt. Kad izpildīju starptautiskās sporta klases normatīvu, tas šķita visaugstākais sasniegums. Taču tā nav, jo ir daudz citu mērķu, par kuriem cīnīties. Latvijas rekordi man ir labs sasniegums, taču kopumā starptautiskā līmenī es tos neuzskatu par nopietniem rezultātiem.”

Nedaudz apdomājies, Maskaļenko nonāk pie secinājuma, ka augstākais punkts viņa karjerā ir bijis 2013. gadā Dānijā, kad Hērningas īsajā baseinā izdevās sasniegt Eiropas čempionāta pusfinālu, ierindojoties 16. vietā. „Ļoti maz peldētāju no Latvijas ir tikuši Eiropas un pasaules čempionātu pusfinālos vai finālā,” pamato sportists.

Vaicāts, vai lielākie panākumi vēl tikai priekšā, peldētājs kautrīgi pasmaida un saka: „Jā, tā ir.” Nākamais mērķis Nikolajam ir veiksmīgs starts pasaules universiādē Dienvidkorejā, pēc tam — pasaules čempionātā Kazaņā. „Labs starts — Dienvidkorejā tas nozīmē tikt finālā 50 m brasā, bet 100 m brasā — sasniegt pusfinālu. Savukārt Kazaņā obligāti 50 m brasā obligāti jāsasniedz pusfināls.”

Maskaļenko stāsta, ka arī viņam kā jebkuram sportistam galvenais mērķis karjerā ir kvalificēties olimpiskajām spēlēm. „Tās ir vislielākās sacensības, kādas vien ir peldēšanā. Gatavojoties olimpiskajām spēlēm, nevajag domāt par sasniegumiem, pusfinālu vai finālu, bet peldēt un darīt savu sportista darbu — viss sanāks.” Tiesa, olimpiskajās spēlēs nav 50 m peldējuma brasā. Tādēļ Maskaļenko ir jāliek uzsvars uz 100 m distanci, kurā, lai kvalificētos Rio, jānomet no rezultāta nost viena sekunde. „Tas ir daudz. Taču dzīvē viss ir reāli, visi mērķi ir sasniedzami.”

LAI DZĪVE BŪTU SKAISTA

Maskaļenko treneris Germans Jakubovskis par savu audzēkni saka tā: „Ja šādu peldētāju būtu vairāk, tad dzīve būtu skaista.” Proti, Maskaļenko ir viens no retajiem sportistiem, kuram piemīt gan talants, gan milzīga mērķtiecība.

Jau agrīnā vecumā Nikolajs bija galvastiesu pārāks par saviem vienaudžiem, taču peldētāja attieksme pret darbu nav mainījusies. „Ja sportists nesasniedz mērķi, tātad viņam ir kādi faktori, kas ietekmē viņa rezultātu — treniņstundas, meitenes… Ja vēlies sasniegt rezultātu, vienkārši visas šīs lietas vajag pabīdīt malā un strādāt tikai un vienīgi rezultātam. Un, ja cilvēkam ir dāvāts talants, tad dabiski tas arī ietver mērķtiecību,” pārliecināts ir Maskaļenko.

„Man visu laiku gribas kļūt labākam, labot rekordus un kļūt par čempionu. Jā, sākotnēji man gribējās kļūt par Latvijas čempionu. Kad to biju sasniedzis, izvirzīju nākamo mērķi. Tā, no mērķa uz mērķi ejot, var sasniegt visaugstākās virsotnes. Bet, ja cilvēkam mērķis ir tikai kļūt par Latvijas čempionu, tad pēc titula izcīnīšanas vairs nebūs motivācijas trenēties — jo nebūs mērķa, uz ko virzīties.”

KAD LIKSTAS PARĀDA CEĻU

Vladimirs Vinskis, Margarita Ivanova, Svetlana Sažanova un Gaļina Broka bija tie Maskaļenko treneri, kuri viņam ielika kārtīgus peldētāja pamatus.

Lai gan arī Nikolaja vecāki ir sportiski (tēvs sporta meistars airēšanā, mamma — skolas laikā bijusi talantīga skrējēja), viņi nebija iecerējuši atvasi sūtīt peldēšanā. Taču, tā kā vecākais brālis slimoja, puika ārstnieciskos nolūkos tika vests uz nodarbībām Zolitūdes baseinā. Brālis pēc baseina apmeklēšanas drīz vien pārstājis slimot, un vecāki nonākuši pie secinājuma, ka peldēšana ir ļoti, ļoti veselīga nodarbe. Tādēļ tobrīd četrus gadus vecajam Nikolajam arī nācās sākt apmeklēt peldēšanas nodarbības regulāri.

Kādu laiku Maskaļenko nodarbojies arī ar grieķu-romiešu cīņu. „Ceturtklasnieka vecumā man vajadzēja savā dzīvē izdarīt pirmo svarīgo izvēli, un es izvēlējos peldēšanu,” savu pārliecību neslēpj sportists.

Zīmīgi, ka jau kopš 16 gadu vecuma Nikolajs ir pastāvīgs un vecākiem naudu neprasa, pats sev nodrošinot iztiku. Viņa pirmā darbavieta bijusi netālu no dzīvesvietas — gaļas cehs Ramata, kurā apņēmīgais puika pie iekārtas štancējis desas. „Desu kūpinātājs — saucās mana profesija,” stāsta topošais olimpietis. Šobrīd viņš studē Rīgas Tehniskās universitātes 3. kursā un strādā divas reizes nedēļā fitnesa klubā Dambo.

„Peldēšana man ir viss.” Pārējais — darba grafiks, mācības, privātā dzīve — viss ir pakārtots peldēšanai, kas ir Nikolaja dzīves absolūtā centrā.

Lai saulains ceļš uz Rio!

BSK Delfīns treneris Germans Jakubovskis:

Man ļoti patīk viņa mērķtiecīgums — viņš cenšas visu izpildīt. 70 procenti no viņa rezultāta ir ieguldītais darbs treniņos baseinā un svaru zālē, ko viņš pats vienmēr apzinīgi un mērķtiecīgi apmeklējis. Vienlaikus viņam piemīt milzīgs talants — jau bērnībā viņš bija galvastiesu pārāks par citiem. Viņam nekad nav bijusi zvaigžņu slimība.

BSK Delfīns kluba biedre peldētāja Aļona Ribakova:

Mērķtiecīgs, izpildīgs un atbildīgs. Viņš simtprocentīgi zina, ko grib sasniegt, un dara visu, lai īstenotu ieplānoto. Protams, ka arī pārējiem ne vienmēr viss perfekti sanāk, bet viņam pārsvarā izdodas. Kā komandas biedrs viņš ir jautrs un atsaucīgs. Ja nepieciešama palīdzība vai viņa dalība kādā komandas pasākumā, viņš obligāti palīdzēs.

Nikolajs MASKAĻENKO

Peldētājs, fitnesa treneris, students

Dzimis: 1993. gada 11. februārī Rīgā

Izglītība: studē RTU Būvniecības fakultātē, Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju institūtā

Pirmais treneris: Vladimirs Vinskis

Lielākie sasniegumi: starptautiskais sporta meistars, 2013. gada Latvijas gada labākais peldētājs, četru Latvijas rekordu turētājs, pusfinālists 2013. gada EČ

Vaļasprieks: riteņbraukšana

Radiostacija: SWH+

Filma: Lielais Gestbijs, 1+1

Grāmatas: Dostojevskis, psiholoģija