Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Pēdējās sacensības kontinentā

Un vienas no pirmajām arī... Tā var teikt par Baltijas kausa izcīņu kalnu slēpošanā, kas sākās novembrī lietuviešu apjumtajā mākslīgā sniega trasē Snow Arena un beidzās marta vidū kopā ar atklāto Latvijas čempionātu Lapzemes Svētajā kalnā jeb Pyha Tunturi, kas atrodas kilometrus simts aiz Ziemeļu polārā loka un Rovaniemi. Liktenis un koronavīruss bija lēmis, ka tās kļuva par pēdējām Starptautiskās Slēpošanas federācijas (FIS) licencētām sacensībām Eiropā šosezon.

Jau vairākus gadus Latvijas Slēpošanas federācija mūsu nacionālo čempionātu un Baltijas kausa izcīņas seriālu cenšas padarīt par populārām starptautiskām sacensībām. Turklāt prestiža celšana tiek apvienota ar organizatorisko spēju trenēšanu. Latvieši neierodas pie kalna, uz kura sacensību galds jau uzklāts. Gluži otrādi — viņi visu izdara paši, sākot ar trases pamatnes apledošanu, elektronisko hronometrāžas iekārtu uzstādīšanu un šogad jau beidzot pat ar piecu videokameru izvietošanu, lai nodrošinātu tiešraidi federācijas FB profilā Latvian Alpine un mājaslapā www.ski.lv. Jau dažas dienas pirms sacensību sākuma uz kalna sāk saimniekot vairāk nekā 20 brīvprātīgo no Latvijas un Lietuvas slēpošanas klubiem. Veikuma kvalitāti garantē Baltijā vienīgais FIS delegāts Dinārs Doršs, pats šajā procesā piedaloties.

Lai arī koronavīruss sportā jau bija sācis vicināt sarkano STOP karogu, uz mūsu sacensībām Ziemassvētku vecīša oficiālajā Arktiskajā apgabalā ieradās vairāk nekā 120 elites sportistu no desmit valstīm, ASV ieskaitot. Vairāk gan bija jābaidās no Skandināvijas komandām, kuru sastāvs liecināja, ka mūsējiem savās mājās neklāsies viegli. Jo īpaši dāmām. Šosezon pauzē māsas Lelde un Evelīna Gasūnas, sporta karjeru beigusi Agnese Āboltiņa, kuras, piepalīdzot jaunajai Betijai Burkovskai un Lienei Bondarei, pērn Pihā dzīvojās ne tikai pa labāko sešnieku, bet arī goda pjedestālu, slalomā pat aizņemot visus trīs pakāpienus. Turklāt Eiropā bija iesprūdusi uzlēcošā zvaigzne Dženifera Ģērmane. Savukārt RTU maģistrantūras studentei Lienei Bondarei bezsniega apstākļos galīgi pajukusi sezona un Latvijas čempionāts bija tikai otrās sacensības šoziem.

Vīrieši patīkamās atmiņās varēja gremdēties par 2018. gada sezonu, kad slalomā dubultuzvaru guva Kristaps Zvejnieks un Žaks Gedra. Kristaps izcīnīja vēl pa diviem sudrabiem, paralēlajā slalomā paliekot trešais aiz jaunākā brāļa Mika.

Bet šīsziemas Pihas sniegā, ko vairākas dienas kulstīja puteņa vēji, bija jāraksta jauni teikumi. Pirmais iznāca īss un nepatīkams — DNF. Tas nozīmēja, ka Žakam Gedram visu ziemu ārstētā potītes trauma atriebās par pārsteidzību un jau pirmajā milzu slaloma braucienā lika no šīm sacensībām izstāties. Pirmo reizi par Latvijas čempionu kļuva Miks Zvejnieks, kurš absolūtajā vērtējumā piekāpās tikai norvēģim Sīmenam Strandam un trim zviedru atlētiem. Uz sudraba takas uzkāpa Elvis Opmanis (25. vieta), bet tikai milzu slalomā. Arī otrajās Baltijas kausa sacensībās šajā disciplīnā viņš no latviešiem bija otrs labākais (18. v.) aiz Mika (8. v.), bet trešais abas reizes finišēja Dāvis Zvejnieks (26. un 31. v.). Absolūtajā vērtējumā ar vietu uz pjedestāla bronzas pakāpiena sevi pieteica igaunis Juhans Luiks.

Noslēgumā latvieši tomēr atgādināja, kuri te ir sacensību saimnieki. Abās slaloma trasēs Miks Zvejnieks finišēja otrais, kopvērtējumā piekāpjoties tikai somam Jāko Tapanainenam, kļūstot par Latvijas čempionu un aiz sevis atstājot spēcīgo norvēģi Sīmenu Strandu. Savukārt cīņā par Latvijas sudrabu pirmajā trasē Dāvis Zvejnieks un mūsu karognesējs III Jaunatnes olimpiskajās spēlēs Lozannā Kristofers Gulbis sasniedza uz sekundes simtdaļu vienādu rezultātu. Turpinājumā līdz astotajai vietai absolūtajā vērtējumā pakāpās Dāvis, Latvijas bronzu atstājot Kristoferam (11. v.).

Paralēlais slaloms, kurā pagaidām vēl Latvijas čempiona titulus neizcīna, jau bija īsts saldais ēdiens marta saulē, sniegā un vējā. Kvalifikācijas sacensībās, kurās Dāvim nācās izstāties, Miks sasniedza trešo rezultātu, bet pēc tam uzvarēja visās divcīņās pēc kārtas, finālā ar somu Emilu Keranenu cīkstoties plecu pie pleca līdz pašam finišam, kurā sekundes simtdaļas pirmo vietu dāvāja latvietim. No pārējiem mūsējiem līdz astotdaļfinālam tika Gustavs Harijs Ābele, Gustavs Davidovičs un Elvis Opmanis, kam visiem dalīta devītā vieta.

Latvijas čempionātā dāmām četras zelta medaļas divās disciplīnās izcīnīja Ādažu vidusskolniece Betija Burkovska, kura vienlaikus bija labākā junioru vērtējumā. Arī pārējās vietas uz pjedestāla aizņēma juniores, slalomā — Laura Bišere un Paula Vītuma, milzu slalomā — Karlīna Hedviga Grāmatniece un Paula Vītuma. Absolūtajā vērtējumā vislabāk klājās Betijai, kura slalomā finišēja septītā. Šajā disciplīnā prasmīgākā bija somiete Kia Emilija Hakala, abos milzu slalomos — norvēģietes Ilva Tone Falksete un Martine Fosmo Nīberga. Baltijas kausa milzu slalomā mūs vislabāk pārstāvēja Liene Bondare — 13. vieta. Diemžēl, iesildoties pirms paralēlā slaloma, nopietnu traumu guva Betija Burkovska. Šajā disciplīnā pirmās astoņas vietas aizņēma somietes. Astotdaļfinālā tika apturētas Liene Bondare, Laura Bišere, Karlīna Hedviga Grāmatniece un Paula Vītuma.

Nākamajā nedēļā Lapzemes Svētkalnā bija paredzēts tradicionālais šo sacensību turpinājums jauniešiem. Bet to, tāpat kā tagad daudz ko citu mūsu dzīvē, nācās atlikt.

 

PARALĒLI UN UZ AUGŠU

Dinārs DORŠS,

Latvijas Slēpošanas federācijas prezidents

“Mēs pacēlām savu latiņu vēl augstāk. Mūsu sacensību trasēm vienmēr ir labs segums, kura sagatavošana prasa zināmu entuziasmu, viss notiek droši, paredzētajā laikā un kārtībā. Šogad pirmo reizi TV straumēšana, ko nodrošināja lietuviešu kompānija Arena HD, daudz plašākai publikai ļāva redzēt un novērtēt, ko un kā mēs darām. Somi grib vienoties ar mums, mēs viņu klubiem jau esam aizgājuši priekšā. Katram no tiem ir savas ekstras, bet nevienam nav tik plašs piedāvājums kā mums. Somijā līdz šim nebija nevienas sertificētās starta un finiša iekārtas paralēlajam slalomam, kādu mēs jau izmantojam. Somija ir tieši tik maza un tik liela, ka mūsu intereses sakrīt. Norvēģiem un zviedriem pašiem pietiek savu elites sportistu, mūsu papildinājums viņiem īpaši nav vajadzīgs.

Paralēlajā slalomā Pihā Latvijas čempionāta medaļas neizcīnām, jo elites līmenī neesam tik daudzskaitlīgi. Rīkojam atklātās FIS sacensības, kas vienmēr ir ļoti aizraujošas. Šī disciplīna starptautiskajai federācijai šķiet interesanta, bet līdz galam tās apritē vēl nav nostabilizējusies. FIS punktu sistēma ir unikāla, jo ļauj novērtēt katra sportista atpalicību no līdera laika izteiksmē, bet paralēlajā slalomā visu izsaka divcīņa — viens pret vienu. Apkopojot šīs sezonas rezultātus, FIS IT speciālistiem, starp kuriem ir arī mūsu Uldis Brīze, būs jāizstrādā sistēma, kā tos iekļaut kopējā rangā. Bet Pasaules kausu paralēlajā slalomā jau izcīna, tam ir cita vērtēšanas sistēma.

Paralēlajam slalomam nav nepieciešamas garas nogāzes, šai atraktīvajai disciplīnai ļoti piemērota ir arī mūsu Siguldas Pilsētas trase. Pagaidām paralēlais slaloms nav iekļauts olimpisko spēļu programmā, bet par to notiek karstas diskusijas. Tas varētu nomainīt Alpu kombināciju, kurā vienlīdz labi jāpieprot abas galējās disciplīnas, un cilvēki reizēm nesaprot, kāpēc par čempionu kļūst tas, kurš nav pārāk labs nobraucienā, vai tas, kurš nemaz nav tik izcils slalomists. Bet, no jauno atlētu attīstības viedokļa raugoties, agra specializācija nav vēlama, jāveido daudzpusīga bāze un jābrauc gan ar garām, gan ar īsām slēpēm. Kombinācija piespiež mācīties braukt gan ātri, gan tehniski. Ja šo disciplīnu anulē, mainās visa treniņu filozofija. Tas ir būtisks arguments par labu Alpu kombinācijai. Vēl viena nianse — notiek arī sacensības paralēlajā milzu slalomā, kur uz tikpat īsa kalna starp vārtiem ir lielāka atstarpe, kas prasa citādāku grieziena tehniku.”

Dainis Caune
Dainis Caune