Zibens Betija
Jau pērn Betija Burkovska kļuva par absolūto Latvijas junioru čempioni, uzvarot visās piecās disciplīnās. Šogad Ādažu vidusskolas abituriente slalomā un milzu slalomā pirmo reizi bija labākā lielo dāmu konkurencē, bet tikai nacionālā vērtējumā. Tāpēc viņa joprojām par lielāku sasniegumu uzskata pērn šepat Pihā izcīnīto trešo vietu milzu slalomā, atstājot aiz sevis itin visas ārzemnieces.
Mēs ar mūždien smaidīgo un enerģijas pārpilno Betiju runājam pirms sacensībām paralēlajā slalomā, kas viņu mazliet biedē. “Es tam nododos ar visu sirdi un dvēseli, bet tāpēc ir gadījušies ļoti nepatīkami kritieni,” sportiste liek noprast, ka šajā disciplīnā risinās gandrīz vai kontaktcīņa, kas ierauj azartā, provocējot darīt vairāk, nekā spēj un pat prot. “Šogad esmu kļuvusi daudz spēcīgāka nekā iepriekš. Zinu, ka varu izdarīt vairāk, slēpot ātrāk, bet galvā to visu vēl ne vienmēr izdodas salikt kopā. Tāpēc šoziem ļoti cīnos ar pirmsstarta stresu. Esmu vai nu pārāk sasprindzinājusies, vai pārāk atslābusi. Zelta vidusceļu vēl nemāku atrast.”
Par gaidāmajiem vidusskolas galaeksāmeniem gan nekāda stresa neesot. “Man no sporta nav grūti ātri ielēkt mācībās,” čempione turpina smejoši smaidīt. “Es esmu ātra meitene — Zibens Betija — tā mani sauc.” Palielījusies, ka mācībās atzīmes esot labas, Betija izmet vēl vienu šķelmes zibsni: “Es esmu gudra meitene.” Vienīgā problēma esot izšķiršanās, ko darīt tālāk. Izvēle gan jau būšot saistīta ar sportu vai veselību, ļoti ilgi vēlējusies kļūt par zobārsti, bet šis viedoklis krasi mainījies. Kāpēc, to Zibens Betija neizpauž. “Esmu izvēles mutulī,” viņa vienmēr visu atliekot uz pēdējo brīdi, kas reizēm kaitinot mammu. “Bet es zinu, ka paspēšu!” meitene nešaubās ne mirkli.
Uz slēpēm nostāvēt Betija iemācīta jau bērnībā, bet līdz vienpadsmit gadu vecumam sports viņai nav bijis svarīgs. Viņa dziedājusi korī, mācījusies mākslas skolā, līdz mamma — pazīstama kalnu slēpotāja Žaklīna Frickausa — meitu aizvedusi uz stāvo Kordes trasi Siguldā. Pa to Betija neesot spējusi nobraukt lejā, sēdējusi malā un raudājusi. Ap to laiku Jana Zvejniece kopā ar mammu dibinājusi sporta klubu Virsotne, un kaut kā gadījies, ka uz pirmo treniņnometni Levi Somijā Betija paņemta līdzi. Tur tad slēpošana arī iepatikusies. Atbraukusi mājās un pirmajās sacensībās uz tā paša Kordes kalna izcīnījusi trešo vietu supergigantā. “Mamma man vēl ik pa brīdim atgādināja — ja tev slēpošana nepatīk, tu vari tajā nepalikt,” atceras Betija. “Bet es jau kalnu slēpošanu esmu iemīlējusi tā, ka bez tās savu dzīvi iedomāties nevaru.” Kas tajā tik burvīgs ir? “Emocijas, cilvēki, tā ir cita pasaule, kurā es jūtos tik labi, ka man šķiet — viss dzīvē sanāks.”
Bet, lai zinātu, kam tieši šajā dzīvē jāsanāk, jāatver durvis uz nākotni un tajā jāsasprauž mērķi. Zibens Betijai pirmais no tiem ir nākamziem debitēt pasaules čempionātā, kas notiks Kortīnas d’Ampeco olimpiskajās trasēs. Pēc tam kļūt par olimpieti Pekinas spēlēs.
Par spīti sniega badam Latvijā, Betijai šī bijusi pilnvērtīga sezona citās Eiropas trasēs. Arī sacensību bijis daudz, kurās gan viņa pārāk bieži līdz finišam neesot tikusi. “Savu iegūto spēku ar ātrumu vēl nemāku salikt kopā abās trasēs,” sarunas sākumā teikto atgādina Zibens Betija. “Bet es vienmēr smaidu,” viņa piebilst. “Tā dzīvi vieglāk uztvert, nekā ar bēdām.”
Lielā ātrumā iesildoties uz slēpēm pirms paralēlā slaloma, no kura Betija iepriekšējā vakarā mazliet baidījās, viņai trāpīja traumas zibens. Sacensības jaunajai Latvijas čempionei noslēdzās Rovaniemi slimnīcā. Tagad Betijai Burkovskai kalnu slēpošanā jākārto visgrūtākais eksāmens.
Mēs turam īkšķus!
Betija BURKOVSKA
Latvijas čempione kalnu slēpošanā, SK Virsotne
Dzimusi: 2001. gada 26. februārī Rīgā
Augums, svars: 178 cm, 88 kg
Izglītība: Ādažu vidusskolas 12. klases skolniece
Sportā: no 11 gadu vecuma trenējas kalnu slēpošanā
Pirmā trenere: Jana Zvejniece, tagad Dinārs Doršs
Lielākie sasniegumi: divkārtēja Latvijas čempione, 3. v. 2019. g. Baltijas kausa izcīņā milzu slalomā, 2019. g. Latvijas absolūtā junioru čempione, U-16 Baltijas čempione visās disciplīnās
Hobiji: kalnu slēpošana un viss pārējais, kas dzīvē sagādā prieku
