Studenti — Latvijas hokeja celmlauži starptautiskajā arēnā

Vieni no pirmajiem Latvijas krāsu pārstāvjiem starptautiskajā hokeja arēnā bija studējošie sportisti.* Proti, Latvijas studentu hokeja izlase savu pirmo spēli aizvadīja jau 1931. gada martā, kad vēl nebija izveidota Latvijas nacionālā valstsvienība. 20. gs. 30. gados studentu izlase pārstāvēja Latvijas krāsas arī pasaules akadēmiskajās meistarsacīkstēs jeb studentu olimpiādēs, kā tolaik dēvēja studējošo sportistu sacīkstes, kuras tagad pazīstam ar nosaukumu universiāde.

Kad 1930./1931. gada sezonā tika aizvadīts pirmais Latvijas hokeja čempionāts, starp piecām tajā startējošajām komandām bija Latvijas Universitātes sporta organizācijas Universitātes Sports vienība. Tosezon hokejs Latvijā bija kļuvis par oficiālu sporta veidu — savā paspārnē to bija ņēmusi Latvijas Ziemas sporta savienība, kaut arī pirmajā sezonā čempionātu oficiāli dēvēja par “labākās komandas nosaukuma izcīņu”. 1930. gada decembrī Universitātes Sporta hokejisti uzsāka treniņus, 1931. gada 25. janvārī Liepājā aizvadīja draudzības spēli pret Olimpijas hokejistiem un tā paša gada februārī uzsāka dalību Latvijas čempionātā. Jāteic gan, ka studentu vienības sekmes sākumā bija itin pieticīgas. Draudzības spēlē liepājniekiem viņi piekāpās ar 1:2, un arī čempionātā lielākais panākums bija neizšķirts (3:3) pret pirmo Latvijas čempionvienību Union. Studenti Latvijas čempionāta Rīgas grupā palika trešajā jeb pēdējā vietā.

Taču pakāpeniski Universitātes Sporta vienība apguva jauno sporta veidu un arī pastiprināja sastāvu. Komandā tika piesaistīti prasmīgi bendija (hokejs ar bumbiņu) spēlētāji — Leonīds Vedējs un Andrejs Jessens, kuri jau drīzumā kļuva par ievērojamiem hokejistiem. 1931. gada 8. martā nāca arī pirmais vērā ņemamais Universitātes Sporta hokejistu panākums — uzvara Zibensturnīrā. Tas bija vienas dienas turnīrs, kurā sacentās visas trīs Rīgas grupas komandas saīsināta spēles laika sacīkstēs. Universitātes Sporta hokejisti bija ievērojami progresējuši un pieveica gan čempionvienību Union, gan galvaspilsētas otru spēcīgāko vienību Rīgas Vanderers.

LATVIJAS STUDENTU HOKEJA IZLASES DZIMŠANAS DIENA — 1931. GADA 15. MARTS

Jaunais sporta veids aizrāva, un tika nolemts, ka studentiem spēki jāizmēģina arī starpvalstu līmenī. Savu pirmo starptautisko hokeja spēli Latvijas studenti aizvadīja 1931. gada 15. martā Rīgā pret kaimiņiem lietuviešiem. Latvijas Ziemas sporta savienība šo sacīksti definēja kā Latvijas Universitātes un Kauņas Universitātes savstarpējo spēli, bet Latvijas hokeja vēsturē šī sacīkste ir iegājusi kā Latvijas un Lietuvas studentu izlašu spēle. Jaunizveidoto studentu izlasi pārstāvēja Universitātes Sporta hokejisti. Spēle norisinājās Rīgas pilsētas latviešu ģimnāziju un universitātes slidotavā Esplanādē, kur sezonas sākumā bija ierīkots hokeja laukums 60 x 30 m izmērā ar 32 cm augstu apmali. Tur tad arī notika Latvijas un Lietuvas studentu “hokeja sacīkste pēc Kanādas sistēmas”. Piebilde nebija mazsvarīga, jo tolaik ar hokeju galvenokārt saprata spēli ar bumbiņu, bet jaunā sporta veida (ar ripu) atšķiršanai bija jāpiemin Kanāda. Spēles laiks, tāpat kā visām citām oficiālajām hokeja sacīkstēm 30. gados, bija 3 x 15 minūtes.

Par prieku skatītājiem sacīkstes rezultātu atklāja Latvijas studenti ar uzbrucēja Jessena izrāvienu. Taču lietuvieši jau pirmajā periodā rezultātu izlīdzināja un izvirzījās vadībā (2:1). Otrajā trešdaļā rezultāts nemainījās, bet trešās sākumā Lietuvas studentu izlase palielināja savu pārsvaru līdz 3:1. Mūsējie degunus nenokāra un, pateicoties Andreja Jessena atkārtotam solo izrāvienam un Petrovska trāpīgam metienam, rezultātu izlīdzināja — 3:3. Tomēr uzvaras vārtus no burzmas Konstantīna Otlana sargāto latviešu komandas vārtu priekšā guva Lietuvas studentu izlase. Ar 4:3 uzvarēja viesi. Pēc spēles mūsu studenti saņēma žurnālistu kritiku, taču kopumā presē lietuviešu panākums tika uzskatīts par loģisku, jo Kauņas studenti hokeju piekopa jau vairākus gadus, bet mūsu studenti — tikai pirmo sezonu.

PIRMAIS HOKEJA TURNĪRS STUDENTU OLIMPIĀDĒ

Jau no 20. gs. 20. gadiem Latvijas studentu sports bija starptautiskajā studentu sporta apritē, kur mūsu studenti pārstāvēja Latvijas krāsas dažādos sporta veidos. Starptautiskajā Studentu konfederācijā — CIE (Confédération Internationale des Étudiants — franču val.) — Latvija tika uzņemta jau 1924. gadā. Viens no CIE darbības virzieniem bija t. s. pasaules studentu spēļu jeb akadēmisko meistarsacīkšu organizēšana.30. gados tās tika rīkotas ik pēc diviem gadiem — gan ziemā, gan vasarā. Ziemas studentu spēļu programmā, protams, bija arī hokejs.

Trešās akadēmiskās ziemas sporta spēles, kas mūsdienās pazīstamas kā ziemas universiāde, tika atklātas 1933. gada 29. janvārī Itālijas Alpu pilsētiņā Bardonekijā, netālu no robežas ar Franciju. Dalībai akadēmisko meistarsacīkšu hokeja turnīrā tika deleģēta Latvijas studentu izlase, kuras pamatu veidoja Universitātes Sporta hokejisti, kā arī divi citos klubos spēlējoši studenti — aizsargs Indriķis Reinbahs (Union) un uzbrucējs Ādolfs Petrovskis (Armijas Sporta Klubs). Komandas kapteinis bijis Leonīds Vedējs, un hokeja izlases sastāvā bija iekļauts Jānis Andriksons, kuru tolaik plašāk pazina kā ātrslidotāju. Latvijas studentu sporta delegācijas vadītājs bija Pēteris Lejiņš, Universitātes Sporta daiļslidotājs.

Kad Latvijas studenti devās ceļā, Rīgas dzelzceļa stacijā uz Varšavas vilciena atiešanas laiku bija ieradušies sportistu pavadītāji. “Pēdējie rokas spiedieni, pēdējās ardievas. Fotogrāfs Sprūde mūs vēlreiz uzjem uz fotoplates, un vilciens jau kustas. Mēs braucam uz Itāliju rādīt [savas spējas] un sacensties ar citām valstīm ziemas sportā. Vēl daži mirkļi un Rīgas stacija izzūd mūsu skatam,” 26. janvārī jau no Daugavpils rakstīja studentu hokeja izlases dalībnieks Ādolfs Petrovskis. Vēlāk Latvijas prese ziņoja: “Latvju studentu komanda pārstāvja Lejiņa vadībā ieradusies Bardonečiā dienu pirms oficiālām atklāšanas svinībām. Bardonečiā mūsu sportistus laipni uzņēmuši itāļu studentu pārstāvji. Itāļi bijuši sevišķi viesmīlīgi un mūsu studentiem pierādījuši vislielāko uzmanību.”

1933. gada akadēmisko meistarsacīkšu hokeja turnīrā piedalījās sešu valstu vienības, kas bija sadalītas divās apakšgrupās. Vienā startēja Čehoslovākijas, Itālijas un Ungārijas studentu izlases, bet otrā — Francija, Latvija un Šveice. Mūsu studentu izlasei pirmā apakšgrupas spēle norisinājās 1933. gada 31. janvārī pret Šveices komandu. Debija turnīrā izdevās! Latvijas studenti sīvā cīņā panāca uzvaru — 1:0. Vienīgā vārtu guvuma autors bija Jānis Kļaviņš. Nākamajā spēlē 2. februārī mūsu hokejistiem bija jāspēlē pret Francijas studentu izlasi, un šoreiz veiksmīgāki bija pretinieki. “Pēc vienlīdzīgas spēles, kurā mūsu studenti parādījuši sevi no labākās puses, uzvaru tomēr guvuši franči ar galarezultātu 1:0,” lasītājus informēja avīze Jaunākās Ziņas.

ATKUSNIS ARĪ ALPOS UN VILTOTIE AMERIKĀŅI

Laikapstākļi izrādījās problēma arī ziemas sporta kūrortā Bardonekijā. Proti, atkusnis neļāva pabeigt iecerēto sacīkšu programmu. “Studentu ziemassporta olimpiāde Bardonečiā, Itālijas Alpos, neizdevās tik iespaidīga, kā to sākumā bija domājuši sacīkšu rīkotāji — itāļi. Vispirms jau atkusnis. Tas traucēja sacīkšu labu izdošanos, ievilka sacensības garumā un galu galā tomēr dažas konkurences traucēja izcīnīt līdz galam. Nepabeigts palika arī ledushokeja turnīrs,” ziņoja prese.

Atkušņa dēļ studentu hokeja turnīru pabeigt neizdevās, un vietu sadalījums tika noteikts, ņemot vērā tikai priekšsacīkstes, kurās katra no sešām komandām bija aizvadījusi divas spēles. Par pirmās vietas ieguvēju tika atzīta Ungārijas studentu izlase, kas bija uzvarējusi abas spēles. Savukārt Latvijas komanda kopā ar trijām citām studentu izlasēm (Francijas, Itālijas, Šveices), kurām bija pa vienai uzvarai un zaudējumam, oficiāli hokeja turnīrā ieņēma dalītu 2.—5. vietu. Turnīra pēdējā 6. vietā palika Čehoslovākijas studenti, kuri bija zaudējuši abas priekšsacīkšu spēles.

Debijas turnīrā gadījās arī komiskas situācijas. Piemēram, saistībā ar Latvijas studentu izlases formas tērpu. Mūsējie Bardonekijā spēlēja Universitātes Sports hokeja vienības formas tērpos — tumšos svīteros ar V burta formā uz pleciem un krūtīm izvietotu gaišāku šķērssvītru. Turnīrā mūsu hokejistu formai bija piesprausti sarkanbaltsarkani karodziņi. Taču uz Latvijas studentu formas bija saskatāma abreviatūra US(Universitātes Sports), un Itālijas prese bija izdomājusi to atšifrēt kā United States (Savienotās Valstis). Kādā laikrakstā publicētā Latvijas studentu izlases attēla parakstā bija norādīts, ka attēlota ASV jeb, kā tolaik vēl dēvēja, ZSV (Ziemeļamerikas Savienoto Valstu) vienība. Jāpiebilst, ka ASV studentu izlase hokeja turnīrā Bardonekijā nemaz nepiedalījās…

Atgriežoties no Itālijas, 1933. gada 9. februārī Austrijas galvaspilsētā Vīnē Latvijas studentu komanda aizvadīja spēli pret divu Vīnes klubu — Wiener Eislauf-Verein un HC Währing — kombinēto komandu. Abas vienības bija starp Austrijas stiprākajām komandām. Latviešu studentiem nācās piekāpties pretiniekiem ar 0:2. Kā piebilda latviešu prese — “ar pieklājīgu rezultātu”.

PA CEĻAM UZ SANKTMORICU

Nākamās akadēmiskās ziemas meistarsacīkstes norisinājās pēc diviem gadiem — 1935. gada februārī Sanktmoricā, Šveicē. Programmā tika plānots hokeja turnīrs, un uz to posās Latvijas studentu hokeja izlase. Arī šoreiz tās sastāva pamatu veidoja Universitātes Sporta hokeja vienība. Vēl komandā tika iekļauti divi izcili hokeja uzbrucēji no Armijas Sporta Kluba — Arvīds Pētersons un Ādolfs Petrovskis. Šoreiz Latvijas studenti guva augstākā līmeņa hokeja spēļu pieredzi jau pa ceļam uz akadēmisko meistarsacīkšu turnīru. Proti, lielākā daļa Latvijas studentu izlases spēlētāju bija iekļauti valstsvienībā un tās sastāvā startēja pasaules hokeja čempionātā citā Šveices pilsētā — Davosā. Tur mūsējie pirmoreiz sacentās ar kanādiešiem, piedzīvoja vairākus zaudējumus, taču turnīru noslēdza uz pozitīvas nots — izcīnīja savu tā laika rezultatīvāko uzvaru (7:0 pret Nīderlandi).

Latvijas valstsvienības pēdējā spēle Davosā notika 25. janvārī, pasaules meistarsacīkstes noslēdzās ar izšķirošajām spēlēm 27. janvārī, un studentiem līdz akadēmisko meistarsacīkšu sākumam 4. februārī atlika aptuveni nedēļa laika. Šajā laika posmā mūsu studenti aizvadīja divas draudzības spēles nelielā šveiciešu ziemas kūrortā Klostersā, 10 km attālumā no Davosas. Pirmajā spēlē 1935. gada 30. janvārī Klostersas komanda tika pieveikta ar diezgan iespaidīgu rezultātu 10:2. “Mēs viņus esot par daudz izblamējuši, bet viņiem pēc nedēļas esot paredzams turnīrs ar astoņu komandu piedalīšanos, un tagad neviens skatītājs vairs nenākšot uz viņu sacīkstēm,” spēles organizatoru neapmierinātību atspoguļoja Latvijas studentu izlases uzbrucējs Andrejs Jessens.

Otrajā spēlē Klostersā, lai pievilinātu skatītājus un radītu intrigu, latviešu vienība pretiniekiem aizdeva vienu uzbrukuma maiņu. Tā kā vārtsargs Lapainis pirmajā spēlē bija guvis nelielu pleca traumu, viņam tika dota atpūta. Bez vārtsarga palikušajai vienībai palīgā tika izsaukts vēl Davosā palikušais studentu delegācijas oficiālais pārstāvis un Latvijas Ziemas sporta savienības priekšnieks Roberts Plūme, lai pirmo reizi mūžā 37 gadu vecumā spēlētu hokeja vārtsarga postenī. Spēle izvērtās par pretējās pusēs spēlējošo latviešu hokejistu sāncensību ar daudziem vārtu guvumiem abos virzienos — 11:11. Šoreiz skatītāji Klostersā spēli novērtējuši atzinīgi.

VEIKSMĪGS SĀKUMS SANKTMORICĀ

Akadēmisko meistarsacīkšu hokeja turnīrā Sanktmoricā piedalījās sešas studentu izlases — Čehoslovākija, Francija, Itālija, Latvija, Šveice un Ungārija. Visām sešām bija jāaizvada viena apļa turnīrs, kura rezultātā tiktu noskaidrotas ieņemtās vietas. Neizšķirta gadījumā bija jāspēlē 3 x 10 minūšu papildlaiks, kas pēc laika atbilda diviem pilniem spēles periodiem. Atbilstoši tā laika kārtībai komandai par uzvaru piešķīra divus punktus turnīra tabulā neatkarīgi no tā, vai uzvara izcīnīta pamatlaikā vai pagarinājumā.

Ceturtās akadēmiskās ziemas meistarsacīkstes atklāja 4. februārī ar svinīgu aktu, kurā piedalījās visu 15 dalībvalstu sportistu delegācijas ar savu valstu karogiem. “Svinīgo solījumu nodeva Šveices hokejkomandas vārtsargs, solot visu dalībnieku vārdā cīnīties bruņnieciski un sadraudzīgā garā,” atklāšanas dienā no Sanktmoricas rakstīja latviešu vienības vārtsargs Roberts Lapainis. Uzreiz pēc atklāšanas sākās hokeja spēles. Latvijas studenti cīņā devās dienas trešajā spēlē pret Itālijas komandu. Latvijas studentu izlasi cīņā veda tās kapteinis Leonīds Vedējs. Itālija spēlē pret Latviju tika uzskatīta par favorīti, jo abās vienībās lielu daļu sastāva veidoja nacionālo izlašu spēlētāji, un tikko Davosā pasaules čempionātā Itālija bija izcīnījusi 8. vietu, bet Latvija palika tikai dalītā 13.—14. pozīcijā. Taču Latvijas studentu izlase skatītājiem un pretiniekiem sarūpēja pārsteigumu. “Spēlei sākoties, latvji jau pašā sākumā pārņēma spēles iniciatīvi savās rokās un radīja daudz bīstamu momentu pie pretinieka vārtiem,” rakstīja spēles dalībnieks Andrejs Jessens. Spēle risinājās uz atkušņa bojāta ledusklāja, un šajā situācijā labāk adaptējās mūsējie, kuri mājās bija pieraduši spēlēt uz dabīgā ledus arī stipri bēdīgos laikapstākļos. Pirmajā periodā Latvijas studenti atklāja rezultātu, otrajā — palielināja uz 2:0, bet trešajā — rezultātu nosargāja. Saskaņā ar preses ziņām abas reizes vārtus guva Edgars Klāvs. Īpašas uzslavas izpelnījās latviešu vienības aizsargi Augusts Ozols, Leonīds Vedējs un vārtsargs Roberts Lapainis, kurš vārtus bija nosargājis neskartus.

Nākamajā dienā, 5. februārī, Latvijas studentu izlase spēlēja pret Francijas vienību. Arī todien pieturējās pie 0 ºC, un sacīkstes traucēja sliktais ledus klājs. Neraugoties uz spēlē pret itāļiem gūtajiem savainojumiem, laukumā devās arī traumētie hokejisti Jessens, Petrovskis un Vedējs. Kaut arī jau no paša spēles sākuma laukumā dominēja mūsu spēlētāji, pamatlaiks beidzās bez vārtu guvumiem — 0:0. Saskaņā ar turnīra reglamentu sekoja 3 x 10 minūšu pagarinājums. “Jau pirmā pagarinājuma trešdaļā mūsējiem strauji uzbrūkot, beidzot izdevās iegūt izšķirošos vārtus; ripu caur vārtu tīklu izšāva Petrovskis. Tiesneši it kā apmulsa un negribēja pat vārtus atzīt, jo nevarēja saprast, kā ripa varēja tikt cauri tīklam, līdz beidzot pats Petrovskis bij spiests parādīt tiesnešiem tīklā caurumu, caur kuru ripa bij izlidojusi ārpus vārtiem,” epizodi aprakstīja Jessens. Vārtu guvums tika ieskaitīts, un komandas turpināja spēlēt noteikto papildlaiku. Turpinājumā rezultāts nemainījās, un tika izcīnīta otrā uzvara divās spēlēs. Sliktā ziņa bija tāda, ka sacīkstes izskaņā smagu savainojumu guva spēles vienīgo vārtu autors Ādolfs Petrovskis — viens no vadošajiem Latvijas studentu izlases uzbrucējiem. Viņš kritienā tik smagi sasita galvu, ka tika aiznests uz ģērbtuvēm un samaņu atguva tikai pēc 20 minūtēm.

PIRMAIS ZAUDĒJUMS UN LAIMES DIENA

Trešajā dienā, 6. februārī, Latvijas studenti devās cīņā pret ungāriem, kuri Sanktmoricā bija ieradušies kā iepriekšējo akadēmisko meistarsacīkšu čempioni. Arī šajā dienā ledus kvalitāte nebija labākā, taču šoreiz mūsējiem tas nepalīdzēja. Ungāri spēlēja rezultatīvi un aizsargājās ļoti labi; rezultātā — 0:4. “Samērā smagais zaudējums izskaidrojams ar to, ka mūsu trīs spēlētāji iepriekšējās sacīkstēs bij apdauzīti, tāpēc rezerves trūkuma dēļ nācās spēlēt vājinātā sastāvā,” pēc spēles rakstīja Andrejs Jessens.

Nākamajā dienā mūsējiem spēle nebija paredzēta, un atpūta nāca pašā laikā. Bet 8. februārī Latvijas studenti devās laukumā pret Čehoslovākijas vienību. Šoreiz laiks bija noskaidrojies, un ledus kvalitāte bija ļoti laba. Latvieši to uztvēra kā hokejā pieredzējušāko čehu priekšrocību. Prese ziņoja, ka Čehoslovākijas izlases spēlētāji bijuši “stipripārliecināti par savu uzvaru”. Neraugoties uz to, Latvijas studentu izlase devās cīņā ar lielu apņēmību.

Pirmajā trešdaļā abas vienības izveidoja vairākas labas izdevības vārtu gūšanai, taču vārtsargi demonstrēja labu sniegumu. Čehoslovākijas hokejisti sagādāja “baigus brīžus” latviešu vārtsargam Lapainim, tomēr viņš savā postenī darbojās ļoti labi un novērsa katru bīstamo uzbrukumu. Otrajā periodā spēles temps pieauga. Joprojām abās pusēs bija labas iespējas gūt vārtus, taču tās netika izmantotas. Kādā epizodē pretinieki pārsteidza latviešus, kuri mērķtiecīgajam uzbrukumam uzspēja pretstatīt tikai abus aizsargus un vārtsargu, bet, kā ziņoja prese, “Lapainim šodien bija laimes diena”, un arī pēc otrās trešdaļas rezultāts palika nemainīgs — 0:0.

Trešo periodu mūsu hokejisti iesāka strauji, un tas deva panākumus. Roberts Bluķis apveda pretinieku aizsargus un piespēlēja Ādolfam Petrovskim, kurš izdevību izmantoja un iemeta ripu Čehoslovākijas vienības vārtos. Perioda sestajā minūtē rezultāts kļuva 1:0 latviešu labā, un aculiecinieki ziņoja, ka tobrīd “tikai sākās īstā spēle”. Čehoslovākijas hokejisti sāka uzbrukt arvien sparīgāk, “sāka mūs spiest” un panāca vairākas iespējas rezultātu izlīdzināt. Taču izcili spēlēja Latvijas studentu izlases vārtsargs Roberts Lapainis, kurš ar savu sniegumu izpelnījās publikas aplausus. Mūsējie spiedienu izturēja un guva trešo uzvaru līdzšinējās četrās spēlēs — 1:0.

Pēc spēles pozitīvas atsauksmes Šveices presē guva vārtsargs Lapainis. Ne velti — tā viņam bija trešā sausā spēle turnīrā. Komandas biedrs Andrejs Jessens pēc spēles rakstīja: “Par šo uzvaru jāpateicas mūsu vārtsargam Lapainim, kurš šoreiz spēlēja tiešām lieliski un prata nosargāt savu svētnīcu spēles viskritiskākajos brīžos. Arī pārējie spēlētāji bija pašaizliedzīgi un nenogurstoši līdz pat spēles beigām.” Savukārt Latvijas studentu izlasei tas nozīmēja, ka, veiksmīgi startējot turnīra pēdējā spēlē pret Šveices vienību, bija izredzes arī uz pirmo vai otro vietu.

TRILLERIS PRET ŠVEICI

Jau nākamajā dienā, 9. februārī, Latvijas studentu izlase aizvadīja savu pēdējo spēli turnīrā — pret favorītiem šveiciešiem, kuri visās trijās iepriekšējās spēlēs bija uzvarējuši. “Cīņa izvērtās ārkārtīgi sīva un vienlīdzīga. Latvju komanda, apzinoties spēles svarīgumu, pielika visas pūles, lai panāktu uzvaru, jo labvēlīga iznākuma gadījumā mūsu komanda izvirzītos kā pretendents uz 1. vietu turnīrā,” rakstīja avīze Jaunākās Ziņas. Iznākumam bija izšķiroša nozīme, un latviešu hokejistu pašatdeve — augsta. Pirmās divas trešdaļas rezultātu nedeva — 0:0. Trešajā abas komandas iemeta pa reizei, un pamatlaiks noslēdzās ar 1:1.

Pirmajā un otrajā pagarinājumā turpinājās sīksta cīņa, bet bez gūtiem vārtiem. Bet trešajā pagarinājumā Šveices studentu izlase vārtus guva trīs reizes un spēli beidza kā uzvarētāji — 4:1 pagarinājumā… Pēcgarša mūsējiem bija diezgan rūgta. Ne tikai sīvā cīņā piedzīvotā zaudējuma dēļ. Aculiecinieki ziņoja, ka spēles tiesnesis nebija izrādījis pienācīgu neitralitāti. Piemēram, Latvijas delegācijas vadītājs Roberts Plūme laikrakstā Universitas uzsvēra, ka Latvijas studentu izlase “pēdējā sacīkstē pret Šveici, pateicoties ļoti uzkrītošai čehu tiesneša vienpusībai, ko atzina arī itāļu un ungāru pārstāvji, bija spiesta pieņemt nepelnītu zaudējumu”.

Turnīra pēdējā un reizē arī izšķirošajā spēlē 10. februārī Ungārija pieveica Šveici (4:1). Ungāriem un šveiciešiem turnīra tabulā bija pa astoņiem punktiem, taču Ungārijas vienībai bija labāka vārtu attiecība. Šī iemesla, nevis savstarpējās spēles rezultāta dēļ Ungārija kļuva par turnīra uzvarētāju. Tieši tā tika noteikta arī 3. vietas ieguvēja — Čehoslovākija, kurai, tāpat kā Latvijai, bija seši punkti, bet labāka vārtu guvumu un zaudējumu attiecība (8:4). Latvijas studentu izlasei šī attiecība bija 5:8, tādēļ turnīra kopvērtējumā Latvija ieguva 4. vietu.

Latvijas studentu delegācijai nebija jāpamet Sanktmorica ar nokārtu galvu. Mūsu hokejisti bija cīnījušies ar pilnu atdevi, bet īpašs lepnums bija par ātrslidotāju Jāni Andriksonu, kurš uzvarēja trijās no četrām distancēm — 500 m, 1000 m un 5000 m, izcīnot zeltu ātrslidošanas sacīkšu kopvērtējumā. Andriksons pēc sacensībām rakstīja, ka skrejceļa malā dažādās vietās esošo latviešu hokejistu uzmundrinājumi viņam bija palīdzējuši uzvarēt.

ZELTS SELL ZIEMAS OLIMPIĀDĒ RĪGĀ

Uzreiz pēc atgriešanās Rīgā Latvijas studentu hokeja izlase startēja SELL(Suomi, Eesti, Latvija, Lietuva) ziemas olimpiādē. Iepriekš SELL studentu olimpiādes programmā bija bendijs (hokejs ar bumbiņu), bet 1935. gada 16.—17. februārī Rīgā notikušo SELL sporta spēļu programmā pirmo reizi bija iekļauts hokejs ar ripu. Ņemot vērā Latvijas studējošo hokejistu tās sezonas spēļu pieredzi augstākā līmeņa sacīkstēs Davosā un Sanktmoricā, turnīra favorīti bez jebkādām šaubām bija viņi. Arī neraugoties uz to, ka Latvijas studentu izlase SELL turnīrā startēja nepilnā sastāvā. Proti, Ādolfs Petrovskis vēl uzkavējās ārzemēs, un mūsējie startēja tikai ar četriem uzbrucējiem sešu vietā. Abi aizsargi un vārtsargs ierindā palika.

SELL ziemas olimpiādē piedalījās trīs studentu izlases — Igaunija, Latvija un Lietuva. Somi šajā sporta veidā SELL sacīkstēs nestartēja. 16. februārī Vienības laukuma slidotavā (tagad — Esplanāde) nūjas krustoja Igaunijas un Latvijas studentu izlases. Mūsu vienība nenoliedzami bija meistarīgāka un dominēja visu spēles laiku, taču sacīksti pret acīmredzami vājāko pretinieku neuztvēra nopietni. “Redzot, ka igauņi nav bīstami pretinieki, latvji vairāk rotaļājās, nekā cīnījās,” secināja avīze Sporta Pasaule. Latvijas studentu izlase uzvarēja ar 7:1.

Nākamajā dienā, 1935. gada 17. februārī, Latvijas studentu izlase spēlēja pret lietuviešiem. Sacīkstes aculiecinieki atzina, ka Lietuvas studentu izlase bija nopietnāks un spēcīgāks pretinieks par igauņiem. Šoreiz mūsējie uzvarēja ar 4:2 un kļuva par SELLhokeja turnīra uzvarētājiem. Visus četrus vārtu guvumus Latvijas studentu izlases labā bija panācis uzbrucējs Andrejs Jessens. Dienas otrajā spēlē negaidītu uzvaru izcīnīja Igaunijas studentu izlase, kura ieguva otro vietu. Tomēr jāpiebilst, ka Lietuvas studentiem tā bija otrā spēle vienas dienas laikā. SELL ziemas olimpiādes kopvērtējumā pārliecinoši uzvarēja Latvija (85 punkti). Otro vietu ieņēma Somija (33), trešā palika Igaunija (32), bet ceturtā — Lietuva (18).

Pēc SELL ziemas olimpiādes Latvijas hokeja novērtējumu sniedza avīze Rīts: “Pagājuši tikai nedaudzi gadi, kamēr Latvijā piekopj ledushokeja sportu, un daža biedrība paspējusi izaudzināt spēcīgu rezervi šinī saistošā sporta veidā. Ar gandarījumu varam teikt, ka sporta veids, kurš iekarojis lielu popularitāti visā Eiropā, arī Latvijā ir attīstījies uz veselīgiem pamatiem. Neilgā laikā ledushokejā ir sasniegts milzīgs progress, ko spilgti pierādīja mūsu studentu — ledushokejistu cīņas Baltijas valstu studentu ziemas olimpiādē.”

1935. gadā Rīgā aizvadītās spēles Latvijas studentu izlasei izrādījās pēdējās uz daudzām desmitgadēm. Turpmākajās akadēmiskajās ziemas meistarsacīkstēs 1937. gadā Austrijā un 1939. gadā Norvēģijā mūsu hokejisti nepiedalījās. Bija iecere, ka 1938. gada janvāra beigās Latvijas studentu izlase dosies uz SELL ziemas olimpiādes hokeja turnīru Zarasos, Lietuvā. Tomēr pirms paredzētās izbraukšanas tika saņemtsSELL olimpiādes rīcības komitejas paziņojums, ka atkušņa un puteņa dēļ hokeja sacīkstes Zarasos nevarēs notikt. Rezultātā Latvijas studentu hokeja izlase uz studentu ziemas olimpiādi Lietuvā neaizbrauca, bet SELL hokeja turnīrs tosezon nemaz netika aizvadīts. Vēl pēc pāris gadiem, 1940. gada jūnijā, Latvija tika okupēta, un valstsvienības visos sporta veidos beidza pastāvēt. Līdz brīdim, kad pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Latvijas studentu hokeja izlase atgrieztos starptautiskajā arēnā studentu spēlēs, kuras pazīstam ar nosaukumu — universiāde.

LATVIJAS STUDENTU HOKEJA IZLASES VALSTU SACĪKSTES 30. GADOS

1931. g. 15. marts Rīga Latvija—Lietuva 3:4

1933. g. 31. janvāris Bardonekija Latvija—Šveice 1:0

1933. g. 2. februāris Bardonekija Latvija—Francija  0:1

1935. g. 4. februāris Sanktmorica Latvija—Itālija  2:0

1935. g. 5. februāris Sanktmorica Latvija—Francija 1:0 papildlaikā

1935. g. 6. februāris Sanktmorica Latvija—Ungārija  0:4

1935. g. 8. februāris Sanktmorica Latvija—Čehoslovākija  1:0

1935. g. 9. februāris Sanktmorica Latvija—Šveice 1:4 papildlaikā

1935. g. 16. februāris Rīga Latvija—Igaunija  7:1

1935. g. 17. februāris Rīga Latvija—Lietuva  4:2

Latvijas studentu hokeja izlase starptautiskajos turnīros 30. gados

1933. g.  Bardonekija akadēmiskās meistarsacīkstes 2.—5. vieta

1935. g.  Sanktmorica akadēmiskās meistarsacīkstes 4. vieta

1935. g.  Rīga  SELL ziemas olimpiāde 1. vieta

Latvijas studentu hokeja izlases spēlētāji akadēmiskajās meistarsacīkstēs

Jānis Andriksons 1 turnīrs: 1933

Roberts Bluķis 1 turnīrs: 1935

Andrejs Jessens 2 turnīri: 1933, 1935

Edgars Klāvs 1 turnīrs: 1935

Jānis Kļaviņš 1 turnīrs: 1933

Roberts Lapainis 2 turnīri: 1933, 1935

Augusts Ozols 2 turnīri: 1933, 1935

Arvīds Pētersons 1 turnīrs: 1935

Ādolfs Petrovskis 2 turnīri: 1933, 1935

Indriķis Reinbahs 1 turnīrs: 1933

Leonīds Vedējs 2 turnīri: 1933, 1935

Valentīns Volframs 1 turnīrs: 1933

* Pirmo zināmo starptautisko hokeja spēli Latvijā 1924. gadā aizvadīja Rīgas Airētāju Kluba vienība pret Kēnigsbergas VfK , bet no 1930. gada sacīkstēs pret ārvalstu komandām piedalījās Strādnieku Sporta unSarga hokejisti.

Autori: Andris Zeļenkovs