Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Zvejnieks II

Kad Kristaps Zvejnieks pagājušajā desmitgadē uguņoja Latvijas kalnu slēpošanā, čempiona titulam pasaules ziemas universiādē pievienojot arī LSPA maģistra grādu, likās, ka viņa jaunākais brālis Miks vecāko apsteigs tikai mācībās. Miks taču paralēli treniņiem Turībā studēja jurisprudenci! Tagad viņam bakalaura diploms kabatā, un martā aizpolārajās Pihas trasēs Miks Zvejnieks izcīnīja savas pirmās divas Latvijas čempiona zelta medaļas slalomā un milzu slalomā. Turklāt slalomā mūsu atklātajās FIS ranga meistarsacīkstēs viņš piekāpās tikai somam Jāko Tapanainenam, bet pēc tam paralēlajā slalomā, kurā vēl neizcīna čempiona titulu, aizraujošos dueļos nokāva visus pretiniekus pēc kārtas.

Jāpiebilst gan, ka vecākais Zvejnieks palicis neuzvarēts, jo jau otro sezonu Kristaps sacensībās nepiedalās un savas zināšanas izmanto, strādājot ar sporta kluba Virsotne jauniešiem, arī trešo brāli — Dāvi. Pērn par Latvijas kalnu slēpošanas līderi kļuva Žaks Gedra, kam šoziem pa kājām pinas trauma. Nu vadību ne tikai Latvijas čempionātā, bet arī FIS ranga listē pārņēmis Miks, kuru hronoloģiski un gluži pamatoti tagad varētu saukt par Zvejnieku Otro.

PASAULES ČEMPIONS AR ZĪMĪGIEM PANĀKUMIEM

“Pēc bakalaura paņēmu pauzīti, jo nolēmu nopietnāk uzslēpot,” situāciju skaidro Miks, liekot noprast, ka aiz vārdiem nopietnāk uzslēpot slēpjas vēlme kādu laiku sportam nodoties ar pilnu jaudu. “Bet es studēšu arī maģistrantūrā, pēc gada vai diviem — simt punkti, ka studēšu,” steigšus piebilst Latvijas čempions. “Man patīk mācīties.” Šim apgalvojumam seko skaidrojums, kāpēc abas nodarbes vienlaikus nav iespējamas visaugstākajā kvalitātē, pēc kuras Mikam ir nepārprotama tieksme. Daudzi plāno studēt pēc sporta karjeras, Zvejnieks gandarīts, ka viņš dzīvei B pamatu jau ielicis. Tas radot patīkamu drošības sajūtu.

Sezonu sācis ar veiksmīgiem startiem Ķīnā, to turpinājis, visai regulāri startējot Eiropas kausa izcīņas posmos, janvārī Francijas Alpos, gūstot 29. vietu, Miks īstenojis sezonas mērķi vismaz reizi iekļūt labāko trīsdesmitniekā. “Likās — nu tik būs!” ar smaidu atceras Miks. “Bet tik vienkārši tas nav. Konkurence ir milzīga, un uz katra nākamā plauktiņa arvien grūtāk noturēties.”

Viņam patīk cīnīties grūtās un sarežģītās trasēs, kuru autori vārtus sprauž ar viltības āķiem, kā tas bija gan Latvijas čempionātā, gan FIS sacensībās Vācijā, kurās šosezon Miks pirmo reizi kāpa uz pjedestāla. Trešā reize bija pēc ārkārtīgi sīvas uzvaras Pihas paralēlajā slalomā. Turpinājumā bija plānotas vēl vairākas nopietnas sacensības, bet koronavīruss sezonai aizrāva priekškaru ciet un Miks visā Eiropā palika pēdējais šīsziemas čempions. Zvejniekam II nācies piedalīties arī dažos krietni zīmīgākos pasākumos. Pirms astoņiem gadiem viņš startēja pirmajās pasaules Jaunatnes ziemas olimpiskajās spēlēs Insbrukā, gan slalomā, gan milzu slalomā izcīnot cienījamo 13. vietu. Miks kļuvis arī par pasaules čempionu sporta veidā, kurā aktīvo karjeru jau noslēdzis.

Runa ir par skrituļslalomu, kurā par visaugstākajām vietām pasaules mačos cīnījušies trīs brāļi Zvejnieki vienlaikus. “Es biju tāds džeks, kas nemaz tik bieži nevinnēja, bet izdarīja to pareizajā brīdī,” atzīstas Miks. “Pērn pasaules čempionātā Barselonā izcīnīju pa sudrabam paralēlajā slalomā un slalomā, milzu slalomā uzvarēju un šajā sportā savu karjeru varēju beigt. Bet Dāvis vēl brauks, viņam vēl ir mērķi, kas jāsasniedz. Kristaps skrituļslalomā ilgi dominēja, es ienācu, paspīdēju un esmu aizgājis. Tas ir interesants sporta veids. It kā maziņš, bet ļoti daudzi slēpotāji to izmanto treniņiem, sacensībās nemaz nepiedaloties.”

VISLĒNĀK UN VISRISKANTĀK

Ziemas sezonu noslēdzot, Mikam Zvejniekam ir 30,57 FIS punkti slalomā un 234. vieta pasaule rangā. Tas nozīmē, ka Eiropas kausa izcīņā, viņš var tikt pie apmēram 70. starta numura. Pa trasi, kuru izdangājuši tik daudzi sportisti, viņam jātiek vismaz desmit vietas uz augšu, lai varētu piedalīties otrajā braucienā un kārpīties tālāk pēc vēl labāka rezultāta. Starp citu, šosezon mainījās FIS punktu piešķiršanas kārtība. Ja iepriekš, piemēram, par uzvaru FIS sacensībās labākais iespējamais guvums bija 9 punkti (jo rezultāts augstvērtīgāks, jo punktu mazāk), tad tagad par šādu pašu panākumu pienākas 23 punkti. Miks lēš, ka pēc vecās sistēmas viņam tagad būtu mazāk par 17 punktiem.

Agrāk Miks centies vienlīdzīgi pilnveidoties abās tā dēvētajās tehniskajās disciplīnās, tagad viņš izteiktāk specializējas slalomā. “Kaut gan…” viņš piebilst, “kļūstot par Latvijas čempionu milzu slalomā, es uzlaboju savus FIS punktus šajā disciplīnā. Gigants ļoti palīdz izaugsmei slalomā un arī visās pārējās disciplīnās. Tas iemāca īstajā brīdī slēpi palaist, lai tā plūst un skrien uz priekšu.”

Paradoksāli, bet slaloms ir vislēnākā un arī… visriskantākā disciplīna. Slēpotāja vidējais ātrums daudz nepārsniedz 40 km/h, bet viņam nemitīgi sekundes desmitdaļās jāpieņem lēmumi par kārtējo vārtu izbraukšanu un jāizpilda ļoti komplicētas, precīzas un atšķirīgas kustības. Kļūdas labot lielākoties nav iespējams, un tās noved pie kritiena vai izlidošanas no trases. Nav lielas atšķirības — ierindas FIS sacensības vai pasaules čempionāts — slaloma abās trasēs finišu bieži sasniedz labi ja puse no visiem dalībniekiem. Principam Visu vai neko! slalomā ir ļoti auglīga vide.

“Ne vienmēr braukt uz riska robežas nozīmē eventuālu kritienu,” spriež Miks Zvejnieks. “Kādā brīdī šī riska robeža kļūst komfortabla. Tas ir interesants brīdis, un to es šosezon uzķēru. Es braucu ātri, tas liekas riskanti, šķiet, ka tūlīt kaut kas notiks, bet tad tu aptver, ka tas riskantais var kļūt arī drošs. Tu pie tā sāc pierast un tajā brīdī pārej nākamajā līmenī.”

KAM GARĀKA ĒNA

Miks tāpat kā Kristaps, jaunākie brāļi Dāvis un Jurģis slēpot sācis savas mammas, deviņdesmito gadu sākumā zināmas kā vairākkārtējas Latvijas čempiones, Janas Pietkevičas, tagad pazīstamas treneres Janas Zvejnieces vadībā. Jau pusaudža gados viņš sācis braukt līdzi Kristapam uz treniņnometnēm pie leģendārā austriešu speciālista Petera Prodingera. “Viņš iedeva neatsveramas zināšanas,” vērtē Miks. Tagad gadus piecus Miks studijas kalnu slēpošanā turpina World Racing Academy. Tā ir privāta starptautiska komanda, kuras dalībnieki lielākoties gatavojas Eiropas kausa izcīņai, daži — kondīciju zaudējuši slēpošanas lielvalstu pavalstnieki — ar akadēmijas pasniedzēju Dienvidtiroles treneru palīdzību cenšas atgriezties Pasaules kausa sacensību apritē.

Bezsniega Latvijas ziemas sekas Miks nav jutis. Drīzāk otrādi — pirmās četras sacensības Ziemeļitālijā atceltas pārlieka sniega dēļ. “Sezona sākās tik dīvaini, bet turpinājās interesanti,” vērtē Miks. “Iepriekš sezonā startēju aptuveni 50 sacensībās. Tas ir neizbēgami, ja cenšas piedalīties visās disciplīnās. Šogad kopā ar maniem atbalstītājiem — klīnikas Piramīda speciālistiem — pieņēmām stratēģisku lēmumu koncentrēt spēkus ne vairāk kā 30 startiem. Lai arī treniņos pilna garuma trases veicam sešas, pat astoņas reizes, sacensību diena, kurā ir tikai divi braucieni, prasa ļoti daudz enerģijas.”

Miks neuzskata, ka iznācis ārā no vecākā brāļa Kristapa ēnas, bet smej, ka viņam strauji tuvojoties trešā brāļa Dāvja ēna. Kristaps, lai arī sacensībās konkurents, viņam un pārējiem diviem jaunākajiem brāļiem bijis un — tagad vēl jo vairāk — ir padomdevējs un skolotājs. Tas ir stils, kas cementē Zvejnieku ģimeni, ļaujot visiem pēc kārtas tiekties uz augstiem mērķiem.

Kad Kristaps devās uz savām pirmajām olimpiskajām spēlēm Vankūverā, Miks no kalnu slēpošanas neko daudz vēl neesot sapratis. Dažas ziemas vēlāk septiņpadsmitgadīgais mārupietis gan kalis nopietnus plānus par Soču spēlēm. Pirms Phjončhanas viņš jau bija reāls Zvejnieks II un būtu kļuvis arī par olimpieti, ja vien kvalifikācijas josta netiktu savilkta tik cieši, ka vīriešu konkurencē tai cauri tika vienīgi Zvejnieks I, kas tobrīd bija pasaules pirmā simtnieka slalomists. “Uz Pekinu tiešām es gribu tikt,” stingri nosaka Miks. “Bet līdz tam vēl ir divi gadi un daudzi pakārtoti mērķi jāsasniedz. Slēpošanā ir kur kāpties, kāpties un kāpties. Tajā nekas nekad nebeidzas un nekad nevar justies pārāk labi, arī Marsels Hiršers ar visiem saviem pasaules kausiem nevarēja justies pārāk drošs. Nekas tajā kalnu slēpošanā nav droši,” viņš piebilst ar sirsnīgu smaidu.

 

Miks ZVEJNIEKS

Latvijas čempions kalnu slēpošanā, SK Virsotne

Dzimis: 1995. gada 8. martā Rīgā

Augums, svars: 182 cm, 80 kg

Izglītība: Mārupes vidusskola, biznesa augstskola Turība, bakalaura grāds tiesību zinātnēs

Sportā: no četru gadu vecuma kalnu slēpošanā, trenējies arī tenisā

Pirmā trenere: Jana Zvejniece (māte)

Lielākie sasniegumi sportā: kalnu slēpošanā: 7. v. Alpu kombinācijā Vispasaules universiādē (2019.), 13. v. slalomā un milzu slalomā I Jaunatnes ziemas olimpiskajās spēlēs (2012.), 39. v. slalomā pasaules čempionātā (2019.), 29. v. slalomā Eiropas kausa izcīņas posmā (2020.); skrituļslalomā: 2019. gada pasaules čempions milzu slalomā, vicečempions slalomā un paralēlajā slalomā, 2018. gada Eiropas čempions paralēlajā slalomā

Ģimenes stāvoklis: ir draudzene

Hobiji: golfs, politika, citu tautu kultūru iepazīšana

Dainis Caune
Dainis Caune