Dainis Caune
Trīsreiz dzimis
Deviņdesmito gadu sākumā laupītāju uzbrukumā Atis Ozols saņēma lodi krūtīs, gandrīz desmit gadus vēlāk autoavārijā viņš lauza mugurkaulu, bet joprojām ir aktīvs sērfotājs un kā vienmēr tiek gaidīts uz starta arī mūsu tradicionālajā Usmas regatē. “Es esmu piedzimis vismaz trīs reizes,” par sevi saka Atis Ozols.
Olimpiskā spoku trase
Bija marta priekšpēdējās nedēļas nogale. Siguldas trase vēl strādāja ar pilnu sparu, un Martins Dukurs, kļuvis par seškārtēju pasaules čempionu, uz sezonas pēdējā ledus jau testēja skeletonu nākamajai ziemai. Beidzoties slēpošanas atvaļinājumam Dolomītu Alpos, kopā ar atjaunotās LOK pirmās emblēmas autoru un arhitektu Andri Vītolu nolēmām ziedot dienu, lai aplūkotu Siguldas konkurenti par tiesībām rīkot 2026. gada ziemas olimpisko spēļu sacensības bobslejā, skeletonā un kamaniņu sportā — Kortīnas d’Ampeco trasi, kurā pēdējās sacensības notikušas pirms 10 ziemām.
Uzvarēt sadarbojoties
1980. bija pirmais mūsu olimpiskā ziemas sporta triumfa gads. No Leikplesidas spēlēm tika pārvests pilns medaļu komplekts — kamaniņu sportā par čempioni kļuva Vera Zozuļa, bronzas medaļu izcīnīja Ingrīda Amantova, bet PSRS hokeja komandas sastāvā vicečempiona titulu ieguva Helmuts Balderis. Četras ziemas vēlāk Sarajevā, kur sākās mūsu bobsleja olimpiskā ēra, Amantova finišēja ceturtā, bet Zozuļa — piektā. Iespēju piedalīties savās trešajās spēlēs PSRS izlasē Ingrīdai Amantovai liedza aktīva iesaistīšanās Latvijas Olimpiskās komitejas atjaunošanā.
Ziemas kompass
Kusas, Vestienas un Kalsnavas pamatskolas, Ērgļu, Druvas, Ķeguma, Lubānas un Cesvaines vidusskolas, Valdorfskola… Bez orientēšanās sporta uz slēpēm šo skolu vārdi olimpiskajā festivālā skanētu krietni klusāk, daži pat nebūtu dzirdami tikpat kā nemaz.
Tautiski unikāls
Kur ir Latvijas ragaviņu (ne kamaniņu!) sporta centri? Tie neatrodas ne Siguldā, ne Murjāņos vai Cēsīs, bet gan Apē un Strenčos! Tieši šo novadu vidusskolu komandas vienīgās ragaviņu braukšanā spēja izcīnīt pa divām medaļām. Turklāt Apes divām bronzām vēl klāt pieskaitāms Ojāra Vācieša Gaujienas pamatskolas zelts.
Nākotnes vēstneši
Frīda Saļņikova un Lukass Pušņins, Tīna Namsone un Georgs Daukuls, Rēzija Krastiņa un Edgars Beļakovs... Iespējams, reiz šie vārdi asociēsies ar Latvijas kalnu slēpošanu. Tāpat, kā tas notiek, dzirdot par trīskārtējo olimpieti, pasaules 28. ziemas universiādes čempionu Kristapu Zvejnieku vai viņa brāli Miku, kas šogad šajā pasaules studentu forumā izcīnīja septīto vietu.
Daugavpils mostas!
Pārsteidzoši, bet specifiskajā biatlonā, lai arī Ērgļos tas notiek vienkāršotā versijā — ar gaisa šautenēm, medaļas izcīnīja 12 skolu audzēkņi. Turklāt no astoņiem čempioniem pieci ir daugavpilieši, un tikai divi, šajā sporta veidā jau labi zināmie Solvita un Imants Maļinas, mācās vienā — Daugavpils 9. vidusskolā. Iļja Zilis pārstāvēja Daugavpils 3. vidusskolu, Zlata Pancerko — 16. vidusskolu, Ņikita Kondrašovs — Daugavpils tehnikumu, bet Inese Golubeva no J. Pilsudska Daugavpils Valsts poļu ģimnāzijas pilsētai izcīnīja vienīgo sudraba medaļu. Starp citu, no Daugavpils nāk arī Jūlija Matvijenko, kas martā debitēja biatlona pasaules čempionātā.