Dainis Caune

Vēl iepriekšējā olimpiskajā ciklā bija brīnums, ja BMX kārtējā Pasaules kausa (PK) izcīņas posma finālā neiekļuva neviens latvietis, tagad kā brīnums tiek gaidīta diena, kad beidzot kāds mūsējais atkal līdz tam aizcīnīsies. Vēl pirms gadiem četriem mēs ar tādu aizrautību nesekojām Tour de France, Giro d’Italia vai citiem augstākās raudzes velobraucieniem, tagad mums izdodas savējos ieraudzīt ne tikai atsevišķos atrāvienos, bet arī cīņās par uzvaru finiša taisnēs. 1964. gadā no Tokijas pirmo olimpisko medaļu (sudraba) uz Latviju atveda treka riteņbraucējs Imants Bodnieks, 28 gadus vēlāk pirmo olimpisko medaļu (bronzas) Latvijai Dainis Ozols Barselonā izcīnīja grupas braucienā šosejā. Jaunās disciplīnas BMX olimpiskais ceļš Pekinā sākās ar Māra Štromberga triumfu, kas turpinājās Londonā, Mārim kļūstot par divkārtēju olimpisko čempionu. Laiki mainās, riteņbraukšana paliek. Aplis nav tikai velosipēdam raksturīgs simbols. Svarīgi ir spēt to iegriezt augšupejošā vītnē.

Kur notiks 2026. gada ziemas olimpiskās spēles, tas izšķirsies Lozannā SOK 134. sesijā, kura 24. jūnija rītā sāksies ar Stokholmas—Ores prezentāciju. Tajā kopā ar Zviedrijas pārstāvjiem SOK locekļu priekšā stāsies arī Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Aldons Vrubļevskis, olimpiskais čempions bobslejā Jānis Ķipurs, Siguldas mērs Uģis Mitrevics, Siguldas Attīstības departamenta vadītāja Laura Skrodele un IzM valsts sekretāre Līga Lejiņa. Zālē būs arī Starptautiskās Kamaniņu sporta federācijas (FIL) ģenerālsekretārs Einars Fogelis.

Šķiet pēdējās spēles ar mums tik nepieciešamo ziemas svētku sajūtu 1994. gadā risinājās Lillehammerē, kur valdīja spožs sniegs, sals, aizrautība un sirsnība, kur neviena sacensību vieta neatradās tālu un simtiem kilometru bija jābrauc, tikai dodoties mājās. Neatkarīgi no tā, uzvarēs Stokholma—Ore—Sigulda vai Milāna—Kortīna, aiznākamās XXV ziemas olimpiskās spēles būs pavisam citādākas.

Pirms nepilniem desmit gadiem Sigulda uzņēma Latvijas II ziemas olimpiādi, un tās jaunievēlētais mērs Uģis Mitrevics tajā sekmīgi cīnījās par sava novada godu distanču slēpošanas trasēs. Šajos Jāņos Lozannā Starptautiskās Olimpiskās komitejas sesijā Uģis Mitrevics aizstāvēs Siguldas tiesības rīkot jubilejas — XXV ziemas olimpisko spēļu sacensības kamaniņu sportā, bobslejā un skeletonā.

Tās bija pirmās olimpiskās spēles manā žurnālista karjerā. Vēl gadu iepriekš starptautiskajā Baltijas regatē jeb — kā tagad teiktu — pirmsolimpiskajās testa sacensībās Tallinas līcis vārījās buru pārpilnībā un nacionālo karogu krāsainībā, bet tagad bija 1980. gada jūlijs, PSRS armija jau septīto mēnesi karoja Afganistānā, un, protestējot pret šo iebrukumu, ASV bija aicinājušas Rietumvalstis boikotēt olimpiskās spēles Maskavā, kurās nu piedalījās vien 80 nacionālo olimpisko komiteju delegācijas.

Jaunizdotās grāmatas nosaukums pilnībā atbilst autora vispusīgajam statusam. Ivans Klementjevs ir arī pedagoģijas zinātņu doktors, turklāt Latvijas Olimpiskās akadēmijas un Latvijas Sporta veterānu – senioru savienības prezidents. Norādot, ka Klementjevs (Saskaņa) ir piecu Saeimu deputāts pēc kārtas, var rasties bažas, ka jaunā paaudze nemaz nezina īsto iemeslu, kāpēc šī grāmata ir radīta.