Juris Bērziņš -Soms
Vieglatlētika, kas nemirst
Kad pavasarī izraisījās nepatikšanas ar Latvija Vieglatlētikas savienības (LVS) prezidentes Inetas Radēvičas pozitīvo dopinga provi Londonas olimpiskajās spēlēs un Ineta godprātīgi atkāpās no sava amata, vieglatlētikas saime uzrunāja vienīgo LVS Goda prezidentu (kopš 2001. gada) Arni Lagzdiņu. Pēc nelielām pārdomām pieredzējušais finansists, bijušais desmitcīņnieks un sporta skolotājs, atjaunotā LOK otrais izpilddirektors, kurš deviņdesmitajos gados divus sasaukumus jau bija vadījis LVS, šo priekšlikumu pieņēma. Ar piebildi — uz diviem gadiem, līdz nākamajām kārtējām vēlēšanām. 27. martā LVS kongresā Arnis Lagzdiņš guva pārliecinošu atbalstu (60 delegāti balsoja par, divi — atturējās).
Neizskaužamā
Latvijas šķēpmešanas vēsture nav iedomājama bez spožajiem treneres Valentīnas Eidukas ierakstiem, kam punkts vēl nav pielikts. Arī tagad, neraugoties uz visnotaļ cienījamo gadu skaitu (82), vismaz divi viņas audzēkņi tēmē uz olimpiskajām spēlēm. Trenere gan šobrīd strādā pusslodzi, jo viņas aprūpē ir tikai Anete Kociņa, Patriks Gailums un pavisam jaunais Matīss Velps. Viņi ļoti grib nokļūt tur, kur reiz olimpisko vicečempionu spozme apmirdzēja Vadimu Vasiļevski (2004) un Aināru Kovalu (2008).
Vējiem spītējot
Airētāji sacentās pilsētas centrā — Lielupes ūdeņos Pasta salā. Sacensības notika 500 m distancē vieninieku, divnieku un četrinieku konkurencē. Mainīgie laikapstākļi, ko pavadīja brāzmains vējš, no jaunajiem prasīja ne tikai spēku un ātrumu, bet arī prasmi piemēroties dabas kaprīzēm.
Ar šķēpu rokā un prātā
Vienu no augstvērtīgākajiem olimpiādes rezultātiem sasniedza šķēpa metējs mo Jelgavas Artis Čakšs, kurš tikai nedaudz atpalika no sava personīgā rekorda — 71,14 metrus. Tas tobrīd bija Eiropas pirmā desmita cienīgs rezultāts.
Treneri ķerot
Vienīgais Latvijas rekords Jaunatnes olimpiādē tika labots tieši Salaspils vesera mešanas sektorā, kur to spēja Salaspils skolnieks Makars Korotkovs. Piecus kilogramus smago rīku viņš raidīja 74,30 m tālu, pārspējot savu iepriekšējo rekordu.
Jelgava—Baku
Kā allaž kompleksās sacensībās viskuplāk pārstāvēta bija vieglatlētu saime. Divu dienu olimpiskās cīņas Jelgavas stadionā beidzās ar sacensību programmā diezgan reti iekļauto tā saukto zviedru stafeti, kur jāskrien 100, 200, 300 un 400 m gari stafetes posmi. Tas izraisīja lielas emocijas, jo netrūka nedz misēkļu ar stafetes kociņu nodošanu, nedz negaidītu līderu maiņu. Spēcīgās Rīgas komandas apsteidza gan Valmieras meitenes, gan Liepājas zēni.
Dārgāk par rekordiem
Mūsu vieglatlēti allaž gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi ieņēmuši nozīmīgu vietu Latvijas olimpiskajā komandā. Olimpiskais atlases cikls, kas sākās 2019. gada 1. maijā, ilgs līdz 2020. gada 29. jūnijam (maratonā un soļošanā — līdz 3. maijam). Cik mūsējo varētu startēt Tokijas spēlēs?
