Riteņbraukšana
Mēroga samazināšana
Vispirms kļūt par valsts čempioniem, pēc tam gūt panākumus Eiropas čempionātā vai citās starptautiskās sacensībās, tad cīnīties Eiropas Jaunatnes olimpiādē, pasaules meistarsacīkstēs — tāds ir vasaras vidus darbu saraksts vairākiem Latvijas Jaunatnes olimpiādes uzvarētājiem tik dažādajā riteņbraukšanā.
Kas mainās, kas paliek
Vēl iepriekšējā olimpiskajā ciklā bija brīnums, ja BMX kārtējā Pasaules kausa (PK) izcīņas posma finālā neiekļuva neviens latvietis, tagad kā brīnums tiek gaidīta diena, kad beidzot kāds mūsējais atkal līdz tam aizcīnīsies. Vēl pirms gadiem četriem mēs ar tādu aizrautību nesekojām Tour de France, Giro d’Italia vai citiem augstākās raudzes velobraucieniem, tagad mums izdodas savējos ieraudzīt ne tikai atsevišķos atrāvienos, bet arī cīņās par uzvaru finiša taisnēs. 1964. gadā no Tokijas pirmo olimpisko medaļu (sudraba) uz Latviju atveda treka riteņbraucējs Imants Bodnieks, 28 gadus vēlāk pirmo olimpisko medaļu (bronzas) Latvijai Dainis Ozols Barselonā izcīnīja grupas braucienā šosejā. Jaunās disciplīnas BMX olimpiskais ceļš Pekinā sākās ar Māra Štromberga triumfu, kas turpinājās Londonā, Mārim kļūstot par divkārtēju olimpisko čempionu. Laiki mainās, riteņbraukšana paliek. Aplis nav tikai velosipēdam raksturīgs simbols. Svarīgi ir spēt to iegriezt augšupejošā vītnē.
Pirmās bezdelīgas cerība
Lai vēl vairāk attīstītu sieviešu riteņbraukšanu, Pasaules vadošā velosporta organizācija — Starptautiskā Riteņbraukšanas savienība (UCI) — kopš 2018. gada paredzējusi rīkot lielākas un prestižākas sacensības, pielīdzināt uzvarētāju naudas balvu apjomu vīriešu naudas balvu apjomam, kā arī būtiski palielināt publicitāti. Vienīgā Latvijas šosejas riteņbraucēja kādā no profesionālajām komandām jau sesto sezonu ir rīdziniece Lija Laizāne. Iespēju cīnīties ar pašām labākajām pasaules sportistēm viņa guva, pateicoties savai neatlaidībai un trenera Raivja Belohvoščika kontaktiem.