Dzīvē, kā ierasts, viss aug un attīstās, taču ne vienmēr, jo Latvijas rekordam diska mešanā sievietēm (65,06 m) nule sācies 33. gads. Turklāt pēdējās desmitgadēs neviena no vieglatlētikas brašulēm pat tuvu nav tikusi šim joprojām izcilajam rezultātam, kas, starp citu, ir pusotru metru labāks nekā Tokijas olimpisko spēļu kvalifikācijas normatīvs (63,50 m). Šāgada Latvijas čempiona titulam pietika ar 45 metriem...
Ar valsts rekordisti Maldu Langi tikos Valmierā, kur viņa dzīvo jau gandrīz 40 gadus un šobrīd rosās sabiedriskās ēdināšanas lauciņā. Sarunājām tikties pie pamatīgas atjaunotnes skartā Jāņa Daliņa stadiona, kur 1988. gada 11. septembrī Maldas raidītais disks lidoja 65,06 metrus tālu.
Cēsnieks Māris Urtāns ir vīrs, kas pamatīgiem burtiem ierakstījis savu vārdu Latvijas vieglatlētikas vēsturē. Viņš 35 reizes kļuvis par Latvijas čempionu lodes grūšanā, vēl septiņus šādus titulus izcīnījis diska mešanā. Lai gan Māris jau pirms diviem gadiem beidzis profesionāļa gaitas, ieraksti vēsturē nebeidzas, jo viņš turpina piedalīties sacensībās, bet konkurenti Latvijā pagaidām lodi grūž krietni tuvāk.
Pēc pjedestāla
Žurnāls: Nr. 226
PĒC PJEDESTĀLA Domas par zaļu zāli Statistika ir labu labā — daudzkārtēja Latvijas rekordiste, seškārtēja valsts čempione, olimpisko spēļu, pasaules un Eiropas čempionātu dalībniece, taču pirms četriem gadiem, 24 gadu vecumā, skrundeniece Inga Kožarenoka beidza savas šķēpmetējas gaitas. Tagad Inga dzīvo un strādā Baldonē un viņas dzīve mazāk saistīta ar sportu, vairāk — ar fiziskajām…
Pēc pjedestāla
Žurnāls: Nr. 128
„ Tiklīdz iedomājos par sportu, uzreiz sāku raudāt. Kad pirmo reizi pēc sportošanas beigām gāju uz sacensībām kā skatītāja, man pakrūtē kņudināja. Jutos kā pirms lēciena, rokas pašas meklēja naglenes. Pamazām galvā viss sakārtojās, un tagad mačus skatos mierīgi. Neteikšu, ka vienaldzīgi, bet brīžiem nopūšos - es taču kādreiz lēcu tālāk..." stāsta Valentīna Gotovska, un…
Pēc pjedestāla
Žurnāls: Nr. 120
Viņa ir lietišķa, noteikta, mēķtiecīga, dzīvespriecīga un ļoti aizņemta. Ar minūšu precizitāti viņa nosaka tikšanās laiku intervijai nedēļu uz priekšu, jo viss ir saplānots. Tāpat kā studējot - augstskola pēc augstskolas. Iespējams, ka tieši šīs īpašības palīdzēja Latvijas sieviešu sprinta zvaigznei Vinetai Plūksnai-Ikauniecei-Ozoliņai sasniegt rekordus, kurus pārspēt (un pat nopietni tuvoties) jau 21 gadu neizdodas…
Pēc pjedestāla
Žurnāls: Nr. 118
Viņš ierakstījis neizplēšamu lappaspusi Latvijas vieglatlētikas vēsturē. Šodien tikai nelabojams optimists apņemtos zīlēt, kad viņa vārds tiks svītrots no rekordista saraksta, jo pēdējos gados sekotāji atpaliek par centimetriem septiņdesmit. Saruna ar Eiropas eksrekordistu telpās, Eiropas vicečempionu, divu olimpisko spēļu dalībnieku, kārtlēcēju Aleksandru Obižajevu. - Kas tev bija un ir kārtslēkšana? - Tā ir izjūtu disciplīna,…
Pēc pjedestāla
Žurnāls: Nr. 116
Par Eiropas, pasaules čempionu un medaļnieku trīssoļlēkšanā Māri Bružiku ir daudz runāts un rakstīts. Viņš ir apbrīnots, slavināts un arī nopelts. Māris nebija ierindas sportists un arī uzvedās citādāk nekā daudzi sporta funkcionāri to vēlējās, viņam līdzīgi varētu būt Balderis, Valters, Olijars. Tie ir sportisti, kas parādās reizi desmitgadē, iespējams simtgadē. Māra Bružika sasniegumus un…
