Ziemas sports
Laimes spēle kērlingā
Latvijas skolu Ziemas olimpiskā festivāla kērlinga turnīrā zelta medaļas izcīnīja Rīgas Valsts 2. ģimnāzija, bet bronzu ieguva Rīgas Valdorfskola. Savukārt sportiskā Jelgavas 4. vidusskola turnīrā startēja ar divām komandām, izcīnot sudrabu un 4. vietu.
Daugavpils mostas!
Pārsteidzoši, bet specifiskajā biatlonā, lai arī Ērgļos tas notiek vienkāršotā versijā — ar gaisa šautenēm, medaļas izcīnīja 12 skolu audzēkņi. Turklāt no astoņiem čempioniem pieci ir daugavpilieši, un tikai divi, šajā sporta veidā jau labi zināmie Solvita un Imants Maļinas, mācās vienā — Daugavpils 9. vidusskolā. Iļja Zilis pārstāvēja Daugavpils 3. vidusskolu, Zlata Pancerko — 16. vidusskolu, Ņikita Kondrašovs — Daugavpils tehnikumu, bet Inese Golubeva no J. Pilsudska Daugavpils Valsts poļu ģimnāzijas pilsētai izcīnīja vienīgo sudraba medaļu. Starp citu, no Daugavpils nāk arī Jūlija Matvijenko, kas martā debitēja biatlona pasaules čempionātā.
Duālā slēpošana
Viss sākas ar distanču slēpošanu un daudziem turpinās biatlonā. Otrādi nemēdz būt. Abu šo sporta veidu ciešā sadarbība bija uzskatāmi vērojama arī olimpiskajā festivālā Ērgļos.
Jelgavas ledus zelta gabaliņi
Eiropas jaunatnes Ziemas olimpiskajā festivālā Latvijas sportistu delegācijā labāko rezultātu sasniedza Jelgavas Ledus sporta skolas daiļslidotājs un Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas izcilnieks Kims Georgs Pavlovs, kurš izcīnīja 4. vietu. Šī jau ir trešā reize pēdējo astoņu gadu laikā, kad olimpiskajos mačos iemirdzas Zemgales pilsētas ledus sporta skolas audzēkņi, tādēļ devāmies uz Jelgavu meklēt panākumu atslēgu un arī pašu talantīgo sporta skolas audzēkni.
Matemātiķis ģeometriskā progresijā
Kad Kims bija deviņus gadus vecs, daudzi apkārtējie sprieduši — no šī puiša nekas neiznāks. “11 gadu vecumā man pašam likās, ka nav man talanta daiļslidošanā. Taču mainās sportista domāšana, parādās fiziskais spēks. Vecāki man lika nodarboties ar daiļslidošanu, un gribu pateikt viņiem par to paldies, citādi nebūtu šādu sasniegumu!” intervijā pēc treniņa Zemgales ledus hallē stāsta Kims Georgs Pavlovs.
Zelta laikmets Latvijas ātrslidošanā
Pirms 80 gadiem, 1939. gada 4. un 5. februārī, Rīga bija kļuvusi par Eiropas ātrslidošanas galvaspilsētu. Te norisinājās vērienīgs ziemas sporta pasākums, kuram Latvija bija rūpīgi gatavojusies un kuram ar aizturētu elpu laikrakstos, radio pārraidēs un klātienē sekoja līdzi teju vai visa Latvija. Tas bija pārbaudījums ne vien mūsu ātrslidotāju, bet arī Latvijas spējai organizēt šāda mēroga sacīkstes. Nepievīla ne sportisti, ne rīkotāji. Rīgā pirmo reizi par Eiropas čempionu kļuva latvietis — tobrīd 22 gadus vecais Alfons Bērziņš.
Kā meitenes ievilināt hokejā
Starptautiskā Ledus hokeja federācija (IIHF) enerģiski strādā pie sieviešu hokeja popularizēšanas. Arī Ziemeļamerikā sieviešu hokejs kļūst vēl populārāks — 2019. gada Nacionālās hokeja līgas (NHL) zvaigžņu spēles meistarības sacensībās vārds tika dots divām dāmām, kuras sastādīja vērā ņemamu konkurenci pasaules labākajiem hokejistiem. Latvijā licencēto dāmu hokejistu skaits svārstās ap 100, taču ir pazīmes, ka spēlētāju skaits varētu palielināties. Galvenais šķērslis, kas Latvijā kavē sieviešu hokeja progresu, — sabiedrības stereotipi un aizspriedumi. Tādēļ pastāv brīva vieta meiteņu olimpiskajam sapnim…