Dainis Caune

Ar nepieredzēti lielu komandu PK izcīņas sezonu Īglsā sāk Latvijas kamaniņu braucēji. Izlasē ir trīs dāmas (Elīza Cauce, Kendija Aparjode, Ulla Zirne), četri kungi (Kristers Aparjods, Inārs Kivlenieks, Riks Kristens Rozītis, Artūrs Dārznieks) un četri divnieki (Andris un Juris Šici, Oskars Gudramovičs/Pēteris Kalniņš, Kristens Putins/Imants Marcinkēvičs, Mārtiņš Bots/Roberts Plūme), no kuriem vienam nāksies startēt ārpus konkurences, jo PK vairāk par trim ekipāžām vienu valsti oficiāli pārstāvēt nedrīkst.

Šādiem vārdiem sarunu par situāciju biatlonā sāk Latvijas Biatlona federācijas viceprezidents Gundars Upenieks. Novembrī Skandināvijas ziemeļos, kur ziema šogad iestājās pat agrāk nekā parasti, gatavošanos uz slēpēm nākamajai starptautiskajai sezonai noslēdz 18 Latvijas izlases dažāda vecuma grupu dalībnieki. Upenieks pat pieļauj iespēju, ka Pasaules kausa izcīņā šoziem uz starta varētu stāties ne tikai mūsu kungu, bet arī dāmu stafetes kvartets. Un Latvijas Biatlona federāciju turpina vadīt tās prezidente Baiba Broka.

Tas gan nenotiks, kā bijām cerējuši, 2026. gada ziemā, bet daudz ātrāk — jau nākamajā 15. februārī 15.00 Eiropas čempionātā, kad Soču spēlēs godīgi nopelnītās zelta medaļas pēc Krievijas sportistu diskvalifikācijas par dopinga lietošanu bobsleja četrinieku konkurencē saņems Oskars Melbārdis, Arvis Vilkaste, Daumants Dreiškens un Jānis Strenga, savukārt par bronzas laureātiem divniekos tiks kronēta Melbārža/Dreiškena ekipāža. Bet durvīs jau stāv jaunā sezona, kurā skeletona frontē dažs panākums jau gūts un kurā Latvijas bobslejam kalpo tik titulēti treneri kā vēl nekad, bet uz vietām ekipāžās gaidāma nepieredzēti sīva konkurence.

Modernā pieccīņa ir viens no tiem septiņiem vasaras sporta veidiem (vēl vieglatlētika, smaiļošana un kanoe airēšana, šaušana, svarcelšana, riteņbraukšana un peldēšana), kuros jauno laiku Latvija bijusi pārstāvēta visās olimpiskajās spēlēs pēc kārtas, savu apogeju sasniedzot 2004. gadā Atēnās, kur Jeļena Rubļevska (tagad — Maļuka) izcīnīja olimpisko sudraba medaļu, bet Deniss Čerkovskis finišēja ceturtais. Šīs tradīcijas saglabāšanai atlikusi pēdējā kauja, kurā jāšauj īsām un ļoti precīzām kārtām.

Vēl iepriekšējā olimpiskajā ciklā bija brīnums, ja BMX kārtējā Pasaules kausa (PK) izcīņas posma finālā neiekļuva neviens latvietis, tagad kā brīnums tiek gaidīta diena, kad beidzot kāds mūsējais atkal līdz tam aizcīnīsies. Vēl pirms gadiem četriem mēs ar tādu aizrautību nesekojām Tour de France, Giro d’Italia vai citiem augstākās raudzes velobraucieniem, tagad mums izdodas savējos ieraudzīt ne tikai atsevišķos atrāvienos, bet arī cīņās par uzvaru finiša taisnēs. 1964. gadā no Tokijas pirmo olimpisko medaļu (sudraba) uz Latviju atveda treka riteņbraucējs Imants Bodnieks, 28 gadus vēlāk pirmo olimpisko medaļu (bronzas) Latvijai Dainis Ozols Barselonā izcīnīja grupas braucienā šosejā. Jaunās disciplīnas BMX olimpiskais ceļš Pekinā sākās ar Māra Štromberga triumfu, kas turpinājās Londonā, Mārim kļūstot par divkārtēju olimpisko čempionu. Laiki mainās, riteņbraukšana paliek. Aplis nav tikai velosipēdam raksturīgs simbols. Svarīgi ir spēt to iegriezt augšupejošā vītnē.

Kur notiks 2026. gada ziemas olimpiskās spēles, tas izšķirsies Lozannā SOK 134. sesijā, kura 24. jūnija rītā sāksies ar Stokholmas—Ores prezentāciju. Tajā kopā ar Zviedrijas pārstāvjiem SOK locekļu priekšā stāsies arī Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Aldons Vrubļevskis, olimpiskais čempions bobslejā Jānis Ķipurs, Siguldas mērs Uģis Mitrevics, Siguldas Attīstības departamenta vadītāja Laura Skrodele un IzM valsts sekretāre Līga Lejiņa. Zālē būs arī Starptautiskās Kamaniņu sporta federācijas (FIL) ģenerālsekretārs Einars Fogelis.