Individuālie sporta veidi

Pēc vingrotāju olimpiskajiem panākumiem šī gadsimta pirmajā četrgadē varēja domāt, ka sporta veidu Latvijā gaida spoža nākotne. Taču rezultātu izteiksmē sekoja blāvāks posms. Tagad vingrošanas saime atkal cer uz savu pārstāvniecību Tokijas olimpiskajās spēlēs.

32 dubultspēļu pāri (gan sievietēm, gan vīriešiem), tāpat 16 dueti jauktajās dubultspēlēs. Visu noteiks profesionālais reitings nākamā gada 8. jūnijā, atsevišķu kvalifikācijas turnīru nebūs. Ir vēl dažas nianses, tās attiecas uz valstu kvotām katrā disciplīnā, tāpat tiek ņemta vērā sportistu līdzdalība savu valstu izlasēs Deivisa un Federācijas kausu izcīņas turnīros aizvadītajā olimpiskajā ciklā. Ja atlase noslēgtos šomēnes, Latvija Tokijā būtu pārstāvēta ar divām tenisistēm — Anastasiju Sevastovu un Aļonu Ostapenko.

Mūsu vieglatlēti allaž gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi ieņēmuši nozīmīgu vietu Latvijas olimpiskajā komandā. Olimpiskais atlases cikls, kas sākās 2019. gada 1. maijā, ilgs līdz 2020. gada 29. jūnijam (maratonā un soļošanā — līdz 3. maijam). Cik mūsējo varētu startēt Tokijas spēlēs?

Vēl iepriekšējā olimpiskajā ciklā bija brīnums, ja BMX kārtējā Pasaules kausa (PK) izcīņas posma finālā neiekļuva neviens latvietis, tagad kā brīnums tiek gaidīta diena, kad beidzot kāds mūsējais atkal līdz tam aizcīnīsies. Vēl pirms gadiem četriem mēs ar tādu aizrautību nesekojām Tour de France, Giro d’Italia vai citiem augstākās raudzes velobraucieniem, tagad mums izdodas savējos ieraudzīt ne tikai atsevišķos atrāvienos, bet arī cīņās par uzvaru finiša taisnēs. 1964. gadā no Tokijas pirmo olimpisko medaļu (sudraba) uz Latviju atveda treka riteņbraucējs Imants Bodnieks, 28 gadus vēlāk pirmo olimpisko medaļu (bronzas) Latvijai Dainis Ozols Barselonā izcīnīja grupas braucienā šosejā. Jaunās disciplīnas BMX olimpiskais ceļš Pekinā sākās ar Māra Štromberga triumfu, kas turpinājās Londonā, Mārim kļūstot par divkārtēju olimpisko čempionu. Laiki mainās, riteņbraukšana paliek. Aplis nav tikai velosipēdam raksturīgs simbols. Svarīgi ir spēt to iegriezt augšupejošā vītnē.

2000. gada Sidnejas olimpiskajās spēlēs sporta vingrotāja Igora Vihrova zelta medaļa nāca kā zibens spēriens no skaidrām debesīm. Kā gana liels panākums tika uztverta rīdzinieka iekļūšanā finālā ar ceturto labāko rezultātu viņa kroņa disciplīnā — brīvajās kustībās. Taču uz to, ka Vihrovs kļūs par pirmo olimpisko čempionu brīvās Latvijas vēsturē, necerēja nedz sabiedrība, nedz žurnālisti, nedz pats stāsta galvenais varonis Vihrovs, kurš jaunākajai vingrotāju paaudzei droši vien asociējas ar trenera darbu.

Daudziem tas bija negaidīti, taču viens vesera metiens pēc otra tālajā Amerikā pārliecinoši apliecināja, ka koknesiete Laura Igaune pirmā no latviešu vieglatlētēm izpildījusi Tokijas olimpisko spēļu kvalifikācijas normu! Viņa jau 17 reizes labojusi Latvijas rekordu (šogad vien — četras reizes), kas tagad ir 73, 56 m (olimpiskā kvalifikācijas norma — 72,50 m) un raksta tapšanas brīdī ir pasaules pirmā desmita cienīgs rezultāts.