Miķelis Rubenis

Vidzemnieks no Kurzemes Edgars Maļcevs ir tiesnesis un ķirurgs, kas pēc spēles operē paša vadītā mačā savainotu futbolistu un laukumā kārtību ievieš ar deviņām dzeltenajām un divām sarkanajām kartītēm.

Visu oktobri un vēl novembra pirmo nedēļu Latvijas futbolā plosījās vietēja rakstura vētra: kausa izcīņas pusfināli un fināls, savukārt futbola klubs Rīga vairākās kārtās nevarēja uzlikt pēdējo punktu uz sezonas i, lai otro gadu pēc kārtas sevi apstiprinātu čempionu godā. Kā jau tam jābūt, fanu, treneru un mediju uzmanības centrā bija spēļu vadītāji — tiesneši. Taču arī tajās spēlēs, kuras tiesāja pavisam jaunie vai ne vairs jaunie futbola likuma sargi, gan spēlētāji, gan fani ievēroja, ka gandrīz mēnesi laukumā nebija redzami labākie — Andris Treimanis, kā arī asistenti Haralds Gudermanis un Aleksejs Spasjoņņikovs.

Kausa izcīņa gandrīz vai katras valsts futbolā ir īsākais un nežēlīgākais turnīrs, kurā uz starta līnijas stājas meistarībā, taču ne ambīcijās atšķirīgas komandas. Var jau pastiept kausa kalendāru uz divām sezonām, taču var, sākot ar ceturtdaļfinālu, katru kārtu dubultot — uzvarētāju noteikt pēc divu spēļu rezultātu summas. Dažās valstīs bijuši dažādi eksperimenti, tomēr vairumā ir saglabājies vienmīnusa princips — zaudētājam jāizstājas. Atšķirībā no mēnešiem ilgstošajiem nogurdinošajiem čempionātiem, kuros gan līderiem, gan pastarīšiem draud kritiens neveiksmju bedrē, tomēr atliek arī laika no tās izrāpties un pārvarēt vājuma brīžus, kausa izcīņas spēlēs tādas izdevības nav. Reglaments ir nepiekāpīgs: zaudētājam turnīrs ir beidzies.

Kā tautā teic, uz sitienu atbilde gatava: „Ja valstī ir virslīga, 1. līga un vēl reģionālās līgas, kā var nebūt treneru, un līdz ar to atkrīt šis demagoģiskais jautājums. Pats par sevi saprotams, ka treneri ir.” Taču, tikko runas un domas skar galveno futbolkomandu — Latvijas valstsvienību, tā sākas strīdi vai diskusijas. Kā liecina Latvijas kājbumbas vēsture, visus strīdus un diskusijas var izbeigt vai apklusināt futbola varas gaiteņos. Vajag tikai sameklēt un uzaicināt ārzemniekus.

Futbola cienītāji, līdzjutēji, fani un līdzcietēji jau pamanījuši, ka pasaulē populārākās sporta spēles telekomentētāji arvien biežāk piesauc spēles jaunos noteikumus, īpaši, sākot ar šāgada 1. jūniju, jo FIFA un UEFA ar šo datumu izsludinājusi jaunumus un precizējumus futbola spēles likumu grāmatas dažos paragrāfos un arī to skaidrojumos. Vērojot starptautiskās spēles un turnīrus pēcjūnija periodā, vizuālās pārmaiņas nav nemaz tik kardinālas, lai runātu par jauniem noteikumiem, jo līdzšinējie vecie noteikumi piedzīvojuši tikai izmaiņas, un tās pašas nav bijušas radikālas — nav ietekmēti ne spēles vaibsti, ne tēls..

Tā varētu teikt pat bez gariem ievadiem, tik vien kā uzmetot acis čempionāta tabulai. Taču šajā sezonā, kad ceļā jau ir turnīra trešais riņķis, jābūt visai uzmanīgam, jo šogad, kā agrāk gandrīz vai nekad, tabula pārveidojas pēc katras spēles un kārtas. Kas vainīgs? Visu deviņu klubu negaidīti un necerēti lielā konkurence.