Dažādi
Sajūtu cilvēks
Ziemas olimpisko medaļu spozmē daudziem aizmirsies un jaunā paaudze droši vien pat nezina, ka savulaik par sevi lika runāt ātrslidotāja Ilonda Lūse (dzimusi 1972. gada 11. jūlijā), kurai olimpiskie starti izdevās trīs spēlēs pēc kārtas — 1994. gadā Lillehammerē, 1998. gadā Nagano un 2002. gadā Soltleiksitijā. Kaut arī 25. vieta bija augstākā, ilglaicīgā stabilitāte vien ir uzteicama. Tāpat Ilonda startēja četros pasaules čempionātos un sešos Eiropas čempionātos. Viņai pieder visi seši Latvijas rekordi, kurus tuvākajā nākotnē neviens nepārspēs, jo, izņemot Haraldu Silovu, Latvijā citu ātrslidotāju vairs nav.
Pa ceļu, ne grāvmalām
Uzslavējot Latviju kā sešpadsmito medaļām bagātāko valsti III Jaunatnes ziemas olimpiskajās spēlēs, Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis izsakās arī kritiski gan par attieksmi pret spēlēm un to rīkošanu, gan par olimpiskās kustības nākotni kopumā.
Lūša zīmē. Un ne tikai
Sporta grāmatniecībā šogad jaušama izcilā šķēpmetēja Jāņa Lūša zīme. Bet ir arī citiem varoņiem un tēmām veltīti aizraujoši un pat pārsteidzoši oriģināli izdevumi.
Plaukstiņpolka sporta stundā
Jau piecpadsmito gadu Latvijas Gada balvai sportā nominantus labākā sporta skolotāja titulam īpašā konkursā nosaka Izglītības un zinātnes ministrija. Pirmo reizi konkursa otrā kārta norisinājās viesmīlīgajā un sportiskajā Oskara Kalpaka Rīgas Tautas daiļamatu pamatskolā, kur sporta stundas vadīšanas prasmē sacentās Māris Liepiņš (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija), Inese Boļšija (Dricānu vidusskola), Juris Ozols (Daugavpils Būvniecības tehnikums), Laura Janševska (Mežinieku pamatskola), Harolds Kavinskis (Dagdas vidusskola) un Santa Krasovska (Rubenes pamatskola). Žurnāls Sports iepazīstina ar trim finālistiem. Konkursa uzvarētājs tiks paziņots Latvijas Gada balvas sportā apbalvošanas ceremonijā 19. decembrī.
Rubenes pamatskolas sporta skolotāja Santa Krasovska
Jau piecpadsmito gadu Latvijas Gada balvai sportā nominantus labākā sporta skolotāja titulam īpašā konkursā nosaka Izglītības un zinātnes ministrija. Pirmo reizi konkursa otrā kārta norisinājās viesmīlīgajā un sportiskajā Oskara Kalpaka Rīgas Tautas daiļamatu pamatskolā, kur sporta stundas vadīšanas prasmē sacentās Māris Liepiņš (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija), Inese Boļšija (Dricānu vidusskola), Juris Ozols (Daugavpils Būvniecības tehnikums), Laura Janševska (Mežinieku pamatskola), Harolds Kavinskis (Dagdas vidusskola) un Santa Krasovska (Rubenes pamatskola). Žurnāls Sports iepazīstina ar trim finālistiem. Konkursa uzvarētājs tiks paziņots Latvijas Gada balvas sportā apbalvošanas ceremonijā 19. decembrī.
Mežinieku pamatskolas sporta skolotāja Laura Janševska
Jau piecpadsmito gadu Latvijas Gada balvai sportā nominantus labākā sporta skolotāja titulam īpašā konkursā nosaka Izglītības un zinātnes ministrija. Pirmo reizi konkursa otrā kārta norisinājās viesmīlīgajā un sportiskajā Oskara Kalpaka Rīgas Tautas daiļamatu pamatskolā, kur sporta stundas vadīšanas prasmē sacentās Māris Liepiņš (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija), Inese Boļšija (Dricānu vidusskola), Juris Ozols (Daugavpils Būvniecības tehnikums), Laura Janševska (Mežinieku pamatskola), Harolds Kavinskis (Dagdas vidusskola) un Santa Krasovska (Rubenes pamatskola). Žurnāls Sports iepazīstina ar trim finālistiem. Konkursa uzvarētājs tiks paziņots Latvijas Gada balvas sportā apbalvošanas ceremonijā 19. decembrī.
Vegānisms kā panākumu atslēga?
Pārsteidzoši, bet aizvien izplatītāka sportistu vidū kļūst vegāniska diēta — ēdienkarte, kas balstīta uz augu valsts produktiem un kurā neatradīsiet dzīvnieku izcelsmes produktus vai to blakusproduktus: diēta ne tikai bez gaļas, bet pat bez olām, zivīm, piena produktiem, medus. Interesanti, ka Edgars Bertuks kļuva pasaules čempionu orientēšanās sportā laika nogrieznī, kad piekopa vegānisku diētu. Izcilais tenisists Novāks Džokovičs, ultramaratonists Skots Juraks, pasaules rekordists spēkavīriem Patriks Baboumians un F-1 čempions Lūiss Hamiltons — tie ir tikai daži no piemēriem par veiksmīgiem vegāniem sportā.
