Dažādi
Iedvesmas avots mākslai
“Sportu vajag tulkot kā avotu un iedvesmu mākslai.. Par mūsu devīzi jākļūst — pārspēt sevi fiziskā un intelektuālā attieksmē,” ap 1906. gadu rakstīja mūsdienu olimpiskās kustības pamatlicējs, franču vēsturnieks, pedagogs un sabiedriskais darbinieks Pjērs de Kubertēns. Šīs idejas dzīvotspēju viņš pats spoži apliecināja 1912. gada spēlēs Stokholmā, kurās izcīnīja olimpisko zelta medaļu. Ar tādu tika apbalvoti arī literārā konkursa uzvarētājas Odas sportam autori Žoržs Gorods un Martins Ešbahs, kas vēlāk izrādījās Kubertēna pseidonīmi.
Agonu pētot. Olimpisko spēļu filmas
“Nepilnu pusgadu pēc pasaulē pirmā kinoseansa Parīzē kino pionieri brāļi Limjēri 1986. gadā jau filmēja pirmajās olimpiskajās spēlēs Atēnās. Rakstos teikts: “Viens no svarīgākajiem faktoriem, kas veicināja visus kultūras procesus Senajā Grieķijā, bija agons jeb sacensību gars, kas caurstrāvoja visas grieķu dzīves sfēras.” (..) Nav izņēmums arī olimpisko spēļu oficiālās filmas, kuru veidotājiem mūsdienās jāsaskaras ar milzīgu izaicinājumu, kā radīt filmu par to, ko tālrāde jau sīksīkumos parādījusi miljoniem,” mūsu žurnāla jūnija numurā rakstīja Hanness Korjuss. Publicējam raksta nobeigumu.
Divpadsmitais ielūgums sudraba komandai
“Neviena cita pilsēta gadu pirms olimpiskajām spēlēm nav bijusi tik gatava,” izsūtot 206 ielūgumus piedalīties XXXII olimpiādes spēlēs 2020. gadā Tokijā, atzina Starptautiskās Olimpiskās komitejas prezidents Tomass Bahs. Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK), kas šo ielūgumu saņēma 29. jūlijā, tāpat kā pārējās pasaules nacionālās olimpiskās komitejas spēlēm vēl gatavojas, jo vairākumā sporta veidu kvalifikācijas sacensības noslēgsies tikai nākamās vasaras sākumā.
Latvijas Jaunatnes olimpiādes rezultāti
Kam spīdēja 244 zelti
Olimpiskās spēles risinās divarpus nedēļas, Latvijas Jaunatnes olimpiāde, kuras programmā ir pat par trim sporta veidiem vairāk (Rio — 28, Jelgavā — 31), notiek trijās dienās! Tas ir apbrīnojams darbs, ko paveikusi organizācijas komiteja un spēļu saimniece Jelgava, vienlaikus demonstrējot savu attīstību un izaugsmi līdz tik lielai kapacitātei, kas nodrošina spēju uzņemt šādu milzu pasākumu.
Agonu pētot. Olimpisko spēļu filmas
Nepilnu pusgadu pēc pasaulē pirmā kinoseansa Parīzē kino pionieri brāļi Limjēri 1896. gadā jau filmēja pirmajās olimpiskajās spēlēs Atēnās. Rakstos teikts: “Viens no svarīgākajiem faktoriem, kas veicināja visus kultūras procesus Senajā Grieķijā, bija agons jeb sacensību gars, kas caurstrāvoja visas grieķu dzīves sfēras.” Acīmredzot brāļi Limjēri un viņu sekotāji, iemūžinot sporta sacensības kinolentē, mēģināja apjaust šo garu, attieksmi pret sacensībām, kurš kuru principu. Nav izņēmums arī olimpisko spēļu oficiālās filmas, kuru veidotājiem mūslaikos jāsaskaras ar milzīgu izaicinājumu, kā radīt filmu par to, ko tālrāde jau sīksīkumos parādījusi miljoniem. Parasti ar izaicinājumu cenšas tikt galā divējādi: īstenojot oriģinālas idejas un izmantojot jaunāko kinotehniku.
Aizraujošā piektā sezona
Ar finālsacensībām Zemgales Olimpiskajā centrā Jelgavā noslēgusies Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) rīkotā projekta Sporto visa klase piektā sezona. Visa aizvadītā mācību gada garumā 330 klases (no otrās līdz sestajai) sportoja piecas reizes nedēļā un piecas labākās četrās vecuma grupās no katra Latvijas reģiona tikās projekta finālsacensībās, lai savus spēkus pārbaudītu gan zināšanu konkursā par olimpisko kustību, gan vairākās stafešu sacensībās un citās sportiskās aktivitātēs.
