Individuālie sporta veidi

Latvijas BMX 31 gadu ilgajā vēsturē aizvadīta viena no klusākajām sezonām, kuras skaļākie notikumi bija BMX superkrosa trases atklāšana Valmierā, Eiropas čempionāts tajā un rudenī — Ivo Lakuča dažu klubu pārmetumu provocētā atkāpšanās no izlases galvenā trenera amata. Jāatgādina, ka tieši Lakučs sagatavoja triecienvienību Latvijas karoga pacelšanai ne tikai pār Pekinu, Mārim Štrombergam kļūstot par šī sporta veida vēsturē pirmo olimpisko čempionu, bet arī pār Eiropu un pasauli, to gadu spožākās medaļas izcīnot arī Artūram Matisonam, Artim Žentiņam un trenerim pašam. Viņš šo Latvijas zelta cietoksni nosargāja arī četrus gadus vēlāk Londonā (otra olimpiskā uzvara Štrombergam, devītā vieta Edžum Treimanim), vienlaikus noorganizējot arī vairāku jaunu trašu būvi Latvijā. Ivo Lakučs turpina strādāt BMX labā, stiprinot tā tradīcijas, no kurām viena ir sezonas TOP 10 veidošana.

Ja skeitborda slaloma pasaules čempionāti būtu klasiskas sporta sacensības, tad varētu teikt, ka Latvijas sportisti Jānis Kuzmins un Artūrs Liskovs mājup no ASV atgriezušies ar dārgmetālu kolekciju, taču organizatori Ziemeļkarolīnā laureātiem pasniedza tik oriģinālas, turklāt elektroniskas balvas, ka tās latviešiem drošības apsvērumu dēļ tika konfiscētas pirms pēdējās pieturvietas mājupceļā — Stokholmas lidostā.

Mūsu šosejas riteņbraucējiem pagājušā sezona bijusi viena no sekmīgākajām šajā gadsimtā. Starptautiskās Riteņbraukšanas savienības (UCI) sacensībās latvieši spējuši izcīnīt sešas uzvaras, divas reizes finišējuši labāko desmitniekā grandtūru posmos, kā arī sekmīgi startējuši pasaules un Eiropas čempionātos. Nākamgad vasaras olimpiskajās spēlēs Tokijā varēsim just līdzi diviem mūsu šosejniekiem. Apkopojot sezonā paveikto, izveidots Latvijas šosejas riteņbraucēju rangs Top10. Tā pamatā rezultāti UCI kategorijas sacensībās un vieta pasaules rangā.

Šogad 27. septembrī septiņos no rīta Akropolē 37. reizi tika dots starts 246 km garajam skrējienam no Atēnām uz Spartu, distancei, kuru 490. gadā pirms mūsu ēras veica skrējējs Feidipīds, lai lūgtu spartiešu militāro palīdzību atēniešu aizsardzībai pret persiešiem. Feidipīds šo distanci veica 36 stundās, laikā, kāds arī šobrīd tiek atvēlēts spartatlona veikšanai. Pēc tam grieķu atlēts un karavīrs ar uzvaras vēsti noskrēja 40 kilometrus no Maratonas līdz Atēnām, finišā zaudējot dzīvību un radot pamatu idejai par mūsdienu maratonskrējieniem. Feidipīda gandrīz sešreiz garākajā distancē šogad startēja 377 dalībnieki no 49 valstīm, starp kuriem bija 64 daiļā dzimuma pārstāves, viņu vidū arī mūsu tautiete Sigita Vāce. Cīņu ar kilometriem un karstajiem laikapstākļiem šogad zaudēja 180 dalībnieki, bet Sigita ceļā pavadīja 34 stundas 54 minūtes un 30 sekundes, pie karaļa Leonīda statujas finišējot kā 24. ātrākā sieviete. Pavisam mērķi sasniedza 39 dāmas.

Jau trešo gadu Eiropas sporta nedēļas laikā Latvijas Orientēšanās federācija visiem aktīvās atpūtas interesentiem sarūpēja neaizmirstamu un aizraujošu piedzīvojumu — Latvijas orientēšanās nakti, kur 11 Latvijas pilsētās un novados bez maksas varēja izmēģināt spēkus orientēšanās rogainingā tumsā.

Kad pavasarī izraisījās nepatikšanas ar Latvija Vieglatlētikas savienības (LVS) prezidentes Inetas Radēvičas pozitīvo dopinga provi Londonas olimpiskajās spēlēs un Ineta godprātīgi atkāpās no sava amata, vieglatlētikas saime uzrunāja vienīgo LVS Goda prezidentu (kopš 2001. gada) Arni Lagzdiņu. Pēc nelielām pārdomām pieredzējušais finansists, bijušais desmitcīņnieks un sporta skolotājs, atjaunotā LOK otrais izpilddirektors, kurš deviņdesmitajos gados divus sasaukumus jau bija vadījis LVS, šo priekšlikumu pieņēma. Ar piebildi — uz diviem gadiem, līdz nākamajām kārtējām vēlēšanām. 27. martā LVS kongresā Arnis Lagzdiņš guva pārliecinošu atbalstu (60 delegāti balsoja par, divi — atturējās).