Individuālie sporta veidi

Šogad Latvijas Orientēšanās federācija (LOF) sadarbībā ar akciju sabiedrību Latvijas Valsts meži (LVM) īsteno projektu Mežs ir tavs stadions. Tā ietvaros ikviens, kurš vēlas nodarboties ar fiziskām aktivitātēm dabā, var bez maksas pieredzējušu instruktoru pavadībā iepazīt orientēšanās sporta burvību.

Modernā pieccīņa ir viens no tiem septiņiem vasaras sporta veidiem (vēl vieglatlētika, smaiļošana un kanoe airēšana, šaušana, svarcelšana, riteņbraukšana un peldēšana), kuros jauno laiku Latvija bijusi pārstāvēta visās olimpiskajās spēlēs pēc kārtas, savu apogeju sasniedzot 2004. gadā Atēnās, kur Jeļena Rubļevska (tagad — Maļuka) izcīnīja olimpisko sudraba medaļu, bet Deniss Čerkovskis finišēja ceturtais. Šīs tradīcijas saglabāšanai atlikusi pēdējā kauja, kurā jāšauj īsām un ļoti precīzām kārtām.

Pagājušā gadsimta sākumā Francijā izveidojās metāla bumbu spēle petanks, tādēļ arī šā sporta veida starptautiskā vadība pielika milzu pūles, ieguldīja daudz naudas tā popularizēšanā, lai tieši petanka dzimtenē būtu olimpiskā debija, pirmos medaļu komplektus dalot 2024. gadā Parīzē. Šis sapnis ir atlikts uz nezināmu laiku, taču Latvijā līdz šim maz iepazītā sporta veida dzīve nebūt neapstājas, un nākamā gada septembrī visiem pašmāju interesentiem būs iespēja klātienē iepazīt petanku, jo Rīgā Ķīpsalas izstāžu kompleksā notiks Eiropas čempionāts vienspēlēs gan vīriešiem, gan sievietēm.

Patlaban labākais Baltijas valstu riteņbraucējs Toms Skujiņš ir viņa redzamākais audzēknis. Jānis Krišlauks, gandrīz pusgadsimtu strādājot tikai ar jauniešiem, sagatavojis arī simtiem citu čempionu, bet viņa trenera gaitās bijušas ne tikai saulainas dienas vien.

Gandrīz 20 gadus modernās pieccīņas pasaulē viņa bija pazīstama kā Jeļena Rubļevska, kopš 2004. gada — olimpiskā vicečempione. Tagad viņa stādās priekšā kā Jeļena Maļuka, lai gan ar milzīgu iekšējo eksplozivitāti apveltītās, bet ārēji mierīgās dāmas ģimenes stāvoklis nav mainījies ne par milimetru.

Vieglatlētikas statistiķi noteikti varētu pateikt, cik Latvijā ir cilvēku, kuriem izdevies pieveikt 10 klasiskos maratonus, taču šoreiz tas nav tik svarīgi, jo stāsts būs nevis par skrējēju, bet gan skeitbordistu, skeitborda dzīves organizatoru un treneri Gustavu Gailīti. Nepilnus 30 gadus vecā sportista aktīvā ir 10 Rīgas maratoni pēc kārtas, sākot ar 2010. gadu. 42,195 km veikšanu pa Rīgas ielām Gailītis uzskata par labu iesildīšanos kārtējai vasaras skeitborda sezonai.