Komandu sporta spēles

“Krištopāns… Krištopāns…” pirms Eiropas handbola čempionāta finālturnīra spēles starp Latviju un Vāciju arēnas Trondheim Spektrum preses centrā bažīgi pie sevis dungoja vācu žurnālists, nervozi riņķojot apkārt. No malas tas izskatījās nedaudz dīvaini, taču šī epizode izcili raksturoja, kā Latvijas handbola valstsvienību uztver citās turnīra dalībvalstīs. Un zināmā mērā — arī Latvijas izlases veikumu savā debijā Eiropas čempionātā kopumā, kurā čempiona titulu nosargāja Latvijas pirmie pretinieki — Spānija. Sudrabs horvātiem, bronza — vieniem no trim čempionāta saimniekiem, Norvēģijai.

Tā kā Latvijas handbola izlases debija Eiropas čempionāta finālturnīrā bija vēsturisks notikums Latvijas sportam, piedāvājam izlases līdera Daiņa Krištopāna divas versijas par un ap turnīru — pirms un pēc meistarsacīkstēm. Žurnāls Sports vienu no labākajiem Eiropas handbolistiem intervēja Rīgā divas nedēļas pirms čempionāta un pēc tam Tronheimā — uzreiz pēc meistarsacīkstēm, fokusējoties uz konkrētā brīža aktualitātēm.

Latvijas Bendija federācija gatavojas mūsu valstsvienības kārtējam startam pasaules bendija čempionātā, kas šosezon plānots 2020. gada martā — aprīlī Irkutskā, Krievijā. Daudzus gadu desmitus bendijs jeb hokejs ar bumbiņu ir palicis ar ripu spēlētā hokeja ēnā. Taču tā nav bijis vienmēr. No 20. gadsimta sākuma līdz pat 30. gadu pirmajai pusei Latvijā bendijs bija viens no populārākajiem ziemas sporta veidiem. Mums bija sava valstsvienība jau pirms gadiem 90.

Visu oktobri un vēl novembra pirmo nedēļu Latvijas futbolā plosījās vietēja rakstura vētra: kausa izcīņas pusfināli un fināls, savukārt futbola klubs Rīga vairākās kārtās nevarēja uzlikt pēdējo punktu uz sezonas i, lai otro gadu pēc kārtas sevi apstiprinātu čempionu godā. Kā jau tam jābūt, fanu, treneru un mediju uzmanības centrā bija spēļu vadītāji — tiesneši. Taču arī tajās spēlēs, kuras tiesāja pavisam jaunie vai ne vairs jaunie futbola likuma sargi, gan spēlētāji, gan fani ievēroja, ka gandrīz mēnesi laukumā nebija redzami labākie — Andris Treimanis, kā arī asistenti Haralds Gudermanis un Aleksejs Spasjoņņikovs.

Lai gan šogad Latvijas valstsvienība turpināja uzstādīt jaunus antirekordus, mūsu futbola līdzjutēji vismaz varēja izbaudīt aizraujošus Latvijas klubu Eiropas mačus, bet īpaši skarbas cīņas mūsu futbolā noritēja ārpus laukuma — varas kabinetos. Žurnāls Sports, kā ierasts, atskatās uz pagājušo Latvijas futbola sezonu, atceroties galvenos varoņus un notikumus.

“2019. gads bija bagāts gan ar notikumiem, gan lielām cerībām. Daļa piepildījās, taču neslēpšu, gaidīts un cerēts tika vairāk. Kādos aspektos neesam strādājuši pietiekami labi, lai nopelnītu veiksmi un — pats galvenais — kas jādara, lai kļūdas neatkārtotu, tie ir svarīgi jautājumi, uz kuriem pareizas atbildes vajadzīgas, lai virzītos tālāk,” Latvijas Basketbola savienības prezidents Valdis Voins tradicionālo pārskata ziņojumu gadskārtējā LBS biedru sapulcē centās ieturēt konstruktīvi piezemētā toņkārtā. Tādā pašā noskaņā basketbolisti jau astoto reizi sadalīja Kedas — gada balvas basketbolā, laureātus nosakot 12 nominācijās.