Andris Zeļenkovs
Pasaules studentu čempioni basketbolā. Divreiz!
Starptautiskie basketbola turnīri 20. gadsimta 30. gados nebija iedomājami bez Latvijas. Turklāt mūsu valsts ne tikai piedalījās, bet pretendēja uz augstākajām vietām un ne vien pretendēja, bet arī pierādīja, ka Latvija ir spēcīga basketbola valsts! To apliecināja gan valstsvienības izcīnītie Eiropas čempionu (1935. g.) un vicečempionu tituli (1939. g.), gan Latvijas studentu izlases panākumi akadēmiskajās meistarsacīkstēs, kurās divus gadus (1935., 1937. g.) mūsu basketbolisti izcīnīja pasaules studentu čempionu jeb meistaru titulu.
Latvija — pirmā universiādes čempione volejbolā!
Astoto pasaules akadēmisko meistarsacīkšu jeb, kā tagad teiktu, universiādes norisei bija izvēlēta gleznainā Vidusjūras piekraste. Studentu olimpiāde norisinājās 1939. gada 20.—27. augustā Monako, kur ieradās arī Latvijas studējošo sportistu delegācija. Mūsējo starts izvērtās veiksmīgs — tika izcīnīts zelts volejbolā, divas sudraba godalgas un viena bronzas — vieglatlētikā. Šīs studentu spēles izrādījās pēdējās pirms lielās katastrofas — pēc dažām dienām sākās Otrais pasaules karš.
Latvijas izlases pirmā spēle
Mūsu basketbolistes savu pirmo oficiālo valstu sacīksti aizvadīja 1938. gada 28. maijā Rīgā pret lietuvietēm. Todien gan cerības nepiepildījās un tika piedzīvots zaudējums, tomēr tā kļuva par dzimšanas dienu Latvijas sieviešu basketbola izlasei, kas turpina aizstāvēt mūsu valsts godu arī šodien. Turklāt ne katras valsts dāmu izlase var lepoties ar 81 gadu senu vēsturi.
Basketbola zeme Latvija
1938. gada 22.—23. oktobrī Vācijas galvaspilsētā norisinājās ievērojams sporta notikums — Berlīnes starptautiskais basketbola turnīrs. Ārpolitiskā situācija Eiropā bija jau diezgan uzkarsusi, taču bija cerība, ka sports stāv pāri politikai. Divu dienu turnīrā laukumā devās sešas valstsvienības, kuru vidū izcēlās un lielisku sniegumu nodemonstrēja Latvijas basketbola izlase. Mūsu puiši uzvarēja visās trijās spēlēs, pieveicot arī tādus respektablus pretiniekus kā Francija un Itālija.
Zelta laikmets Latvijas ātrslidošanā
Pirms 80 gadiem, 1939. gada 4. un 5. februārī, Rīga bija kļuvusi par Eiropas ātrslidošanas galvaspilsētu. Te norisinājās vērienīgs ziemas sporta pasākums, kuram Latvija bija rūpīgi gatavojusies un kuram ar aizturētu elpu laikrakstos, radio pārraidēs un klātienē sekoja līdzi teju vai visa Latvija. Tas bija pārbaudījums ne vien mūsu ātrslidotāju, bet arī Latvijas spējai organizēt šāda mēroga sacīkstes. Nepievīla ne sportisti, ne rīkotāji. Rīgā pirmo reizi par Eiropas čempionu kļuva latvietis — tobrīd 22 gadus vecais Alfons Bērziņš.
Ledus karaliene Alīse Dzeguze
